Līdz pieteikšanās termiņa beigām
Dienas
Stundas
Min.
Sek.


LatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi laukAnitra_logo_mazs
AttelsR_250x200
Kronospan_250x200ACS_LV_AJ-Logo-mazais
sadolin_250x200

Dizaineru profesionālā ētika

Latvijas Dizaineru savienība ir Pasaules Dizaina organizācijas (PDO) biedre, angliski –   WORLD DESIGN ORGANIZATION (WDO) –  un tās biedri savā profesionālajā praksē vadās pēc PDO Profesionālās ētikas kodeksa.

Profesionālās ētikas kodekss

Šis kodekss sniedz pārskatu par ētikas vadlīnijām, kas ir izveidotas lai veicinātu rūpnieciskā dizaina profesijas kvalitāti. Šī kodeksa pantus nevajadzētu uzskatīt par atsevišķiem ieteikumiem, nesaistītiem vienam ar otru, bet tos vajadzētu piemērot konsekventā, vienotā pieejā rūpnieciskā dizaina ikdienas praksē.

Dizainera profesionālās darbības ētikas vadlīnijas

1. pants

Klienta labā

Rūpniecības dizaineru galvenā atbildība savu klientu priekšā ir sniegt tiem atbilstošus un oriģinālus dizaina risinājumus, kas rada gan vērtību, gan ieguvumu klientiem, klientu klientiem un plašākai sabiedrībai, vienlaikus arī apmierinot klientu ētikas un uzņēmējdarbības mērķus.

a) Klientu mērķu ievērošana. Dizaineri strādā savā profesijā, lai sekmētu savu klientu īstermiņa un ilgtermiņa intereses, ievērojot un sniedzot tiem:

* ņem vērā stratēģiskos, ekonomiskos un tehniskos mērķus,
* atbilstošus, augstas kvalitātes un konkurētspējīgus dizaina risinājumus,
* vislabāko profesionālo praksi,
* efektīvas, ekonomiskas un videi draudzīgas ražošanas metodes,
* godīgu uzņēmējdarbības praksi.

b) Skaidri līgumi. Dizaineri skaidri nosaka savas atlīdzības kopējo apjomu un pamatojumu pirms viņi apstiprina vienošanos.

c) Cieņa pret klientu konfidencialitāti. Dizaineri saglabā absolūtu konfidencialitāti visos jautājumos attiecībā uz klienta tehnoloģiju, stratēģijām, organizāciju, uzņēmējdarbības praksi un visiem citiem jautājumiem, ko klients ir definējis kā konfidenciālu, izņemot ja klients ir specifiski atļāvis dizaineram šo informāciju publiskot vai ja/kad šī informācija kļūst par daļu no publiskā informatīvā lauka.

d) Ziņošana par personīgiem/profesionāliem konfliktiem. Dizaineri apzināti neuzņemsies darbu vai nepārstāvēs pozīciju, kurā viņu personīgās intereses konfliktē ar profesionālo pienākumu. Ja dizainers atrodas tādā situācijā, viņš/viņa paziņo klientam par esošiem konfliktiem.

e) Uzlabota dizaina prakses efektivitāte digitālo tehnoloģiju efektīvas pielietošanas rezultātā. Dizainers pielieto datorizētās rūpnieciskās projektēšanas (computer-aided industrial design, CAID) tehnoloģijas un mehānismus, lai uzlabotu dizaina kvalitāti un mazinātu ar produktu attīstību saistītus riskus. Efektīvas internetā bāzētas vides ieviešana un izmantošana arī veicina labas komunikācijas uzturēšanu un tūlītējas informācijas pārsūtīšanu.

2. pants

Lietotāja labā

Dizaineri apzinās savu ieguldījumu vispārējās sabiedriskās, individuālās un materiālās labklājības labā, it īpaši kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību, un apzināti neiesaistās pretējās vai sabiedrībai kaitīgās darbībās.

Rūpnieciskie dizaineri atbalsta un rūpīgi ņem vērā visu potenciālo lietotāju vajadzības, ieskaitot lietotājus ar īpašām vajadzībām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un invalīdus.

Šajā sakarā, dizaineri domā par visu vērtības ķēdi, no ražošanas līdz pārdošanai un produktu lietošanai. Dizaineri saprot, ka tehnoloģiju, ideju, lietojamības un pat produkta lietošanas baudas humanizācija ir daļa no viņu atbildības.

3. pants

Zemes ekosistēmas aizsardzībai

Galu galā, Zemes ekosistēmas aizsardzība ir vienīgais veids kā nosargāt esošo un nākotnes paaudžu labākās intereses. Līdz ar to, dizaineri piekopj turpmāk minētos principus Zemes ekosistēmas aizsardzībai:

a) Drošu produktu un pakalpojumu atbalstīšana. Kopā ar saviem klientiem, dizaineri atbalsta vides, ainavas, produktu, komunikāciju un iepakojumu attīstību, kas mazina kaitējumus videi un ir droši visiem lietotājiem.

b) Biosfēras aizsardzība. Dizaineri cenšas mazināt piesārņojošo vielu nonākšanu vidē, kas varētu kaitēt un apdraudēt dzīvību, gaisu, ūdeni vai zemi.

c) Dabisko resursu ilgtspējīga izmantošana. Dizaineri tiecas precizēt un veicināt tos procesus un materiālus, kuri ir iegūti no ilgtspējīgiem un/vai atjaunojamiem dabas resursiem un aizsargā veģetāciju, biotopus, atklātas vietas un aizsargājamas dabas teritorijas.

Dizaineri dalās ar informāciju, kas palīdz viņu kolēģiem pieņemt vislabākos lēmumus, izvēloties materiālus un procesus.

d) Atkritumu samazināšana un pārstrādāšanas veicināšana. Dizaineri cenšas mazināt atkritumus. Lai to panāktu, viņi izstrādā produktus, ņemot vērā to izturību, pielāgojamību, remontēšanu un pārstrādāšanu.

e) Gudra enerģijas izmantošana. Dizaineri izvēlas videi draudzīgus enerģijas avotus un vides resursus saudzējošas ražošanas metodes, kur vien iespējams.

f) Jaunu tehnoloģiju izmantošana. Dizaineri pastāvīgi apzina jaunās tehnoloģijas, un lieto tās, lai izveidotu jaunus dabas resursus taupošus materiālus.

4. pants

Kultūras identitātes bagātināšanai

Rūpnieciskie dizaineri apzinās, ka vides, objekti un pakalpojumi, kas izveidoti dizaina procesā, atspoguļo un palīdz definēt savas valsts kultūras identitāti un atsevišķās valsts tautu/sabiedrību identitātes. Dizaineri cenšas iemiesot un sekmēt savas valsts kultūras tradīcijas, iekļaujot tomēr arī labākās īpašības no starptautiskā dizaina principiem un standartiem.

5. pants

Profesijas labā

Dizaineri ievēro turpmāk minētās vadlīnijas, lai veicinātu rūpnieciskā dizaina profesijas attīstību un cieņu tai:

a) Aizstāvība profesionālās uzņēmējdarbības praksei. Profesionāla uzņēmējdarbības prakse tiek stiprināta, pielietojot turpmāk minētos principus:

* Profesionālā izaugsme tiek balstīta galvenokārt uz kvalitatīva dizaina darbu un ne uz citu dizaineru rēķina.
* Dizaineri neveic darbus uz klientu pieprasījuma bez atbilstošas samaksas, izņemot, ja darbs tiek veikts labdarības vai bezpeļņas organizācijai.
* Klientam iepriekš paziņo, ja dizainers var gūt finansiālu labumu (saistībā ar kādu uzņēmumu) no viņa/viņas sniegtajiem ieteikumiem projekta realizācijas laikā.
* Ja tiek lūgts ieteikt citu(s) dizaineru(s), dizainers nepieņem nekāda veida samaksu no izvēlētajiem dizaineriem.

b) Atbalsts profesijas attīstībai. Profesionālā attīstība tiek atbalstīta, nodrošinot turpmāk minēto:

* iespējas pielietot iegūtās dizaina prasmes izaicinošiem projektiem,
* godīgs atzinums par veikto darbu,
* respektabla darba prakse un atalgojums kolēģiem, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem utt., ar kuriem uzsākts darbs,
* apstiprināt un (kur iespējams) piedalīties darbībās un programmās, kuru mērķis ir uzlabot dizaina profesiju, vai nu caur profesionālām organizācijām, izglītības iestādēm vai likumdošanas orgāniem.

c) Profesionālā tēla atbilstība. Reklāma cenšas konsekventi atspoguļot profesionālos mērķus un ietver tikai faktiskus, patiesus ziņojumus un, kur piemērots, objektīvu, konstruktīvu kritiku.

Pasaules dizaina organizācija (World Design Organization – WDO) ir bezpeļņas organizācija (agrāk Starptautiskā rūpnieciskā dizaina biedrību padome – ICSID) , kas aizsargā un veicina rūpnieciskā dizaina profesijas intereses. Dibināta 1957. gadā, WDO kalpo kā vienota balss vairāk nekā 50 valstīm, caur kuru tās biedri var izteikt savus viedokļus un būt uzklausīti starptautiskā forumā. Kopš tās pirmsākumiem, WDO turpina attīstīt savu plašo tīklu ar studentiem un profesionāļiem, kuri savu laiku velta rūpnieciskā dizaina kopienas atzīšanai, panākumiem un izaugsmei. Profesionālās biedrības, reklāmas sabiedrības, izglītības iestādes, valsts struktūras un uzņēmumi kopā veido visaptverošu un daudzveidīgu sistēmu rūpnieciskā dizaina izglītības un attīstības priekšplānā.

Plašāka informācija par profesionālās ētikas kodeksu pieejama no WDO sekretariāta:
tālr.: + 1 514 448 4949, e-pasts: office@wdo.org, mājas lapa: www.wdo.org

 

IEPAKOJUMA ĒTIKAS HARTA – CARTA ETICA DEL PACKAGING

Vienoti principi apzinīgam iepakojuma dizainam, ražošanai un lietošanai.
Attēlā: Dāvis Vilcāns – “Andrito” kafijas iepakojuma dizains.

ATBALSTĪTĀJU APŅEMŠANĀS
Iepakojuma ētikas harta apstiprina, ka mēs visi esam iesaistīti iepakojuma dizaina, ražošanas, lietošanas, patēriņa un atkārtotas lietošanas sistēmā. Iepakojuma ētikas harta atgādina mums, ka nepieciešams patērētāju vajadzības izvirzīt visu iesaistīto pušu centrā. Mēs apzināmies, ka patērētājs ir iepakojuma kā līdzekļa lietotājs, iepakojuma piedāvātās informācijas uztvērējs, iepakotā produkta piedāvājuma saņēmējs, kā arī iepakojuma kā kulturāla un sociāla objekta interpretētājs.
Harta aplūko dizaineru, ražotāju, pārstrādātāju, lietotāju, nozares ekspertu iesaisti, kā arī visu, kuri vēlas pievienoties un atbalstīt šo projektu.
Atbalstītāji apņemas strādāt saskaņā ar hartas 10 punktiem, – pienācīgi ievērot paši un rosināt ievērot citus.

Mēs – dizaineri, ražotāji, pārstrādātāji, lietotāji un nozares eksperti – vēlamies izstrādāt, dizainēt, ražot, pasūtīt, lietot iepakojumu, kas ir:

  1. ATBILDĪGS
    Iepakojums uztverams kā atbildība, ko līdzdala visi pret visiem – dizainā, ražošanā un lietošanā. Atbildīgs iepakojums ir kvalitātes nesējs, kas apvieno vides aizsardzību un cieņu pret visu lietotāju vajadzībām.
  1. SABALANSĒTS
    Iepakojums ir pareizs mēros: pielāgots nepieciešamībai. Iepakojums ir sabalansēts, tas ir konstruēts un dizainēts, ņemot vērā tā saturu, un ir piemērots izplatīšanai.
  1. DROŠS
    Tas ir veselīgs un drošs iepakojums, kas aizsargā indivīdus un kopienas visā iepakojuma dzīves cikla garumā. Drošs iepakojums nodrošina tā izsekojamību visā piegādes ķēdes garumā; tas ir drošs, pasargā saturu, aizsargā no piesārņojuma, nodrošinot saglabāšanu transportēšanas laikā, lietošanas un visa dzīves cikla laikā.
  1. PIEEJAMS
    Kur iepakojums lietotājam spēj sevi vienkārši izskaidrot. Iepakojums ir vienkāršs un vienkārši lietojams, un tādējādi ņem vērā jebkura patērētāja tiesības produktam piekļūt, saprast un lietot to.
  1. SAPROTAMS
    Iepakojums veido tūlītējas attiecības ar tā saņēmēju. Iepakojums ir saprotams, kad tas ir patiess, kad atklāj patiesību, skaidri respektējot tiesiskās normas. Ar saprotamības kvalitātes palīdzību tas veido uzticības attiecības ar saņēmēju.
  1. INFORMATĪVS
    Iepakojums nodrošina vislabāko informāciju – gan noderīgu, gan nepieciešamu. Informatīvs iepakojums ievēro juridiskos standartus, satur visu noderīgo informāciju, kas jāzina par saturu un iepakojumu, kā arī lietošanu un izmešanu.
  1. MŪSDIENĪGS
    Iepakojums ir nemitīgā saiknē ar sabiedrību, kuras vērtības tas pārstāv. Iepakojums atspoguļo sabiedrības kultūru un veicina tās radīšanu. Tas tiek īstenots ar ziņojumiem, izsakot tos ar formu, grafiku, simboliem: tā sniedzot vērtības un ziņojumus, kā arī ņemot dalību mūsdienīgas sabiedriskās dzīves izaugsmē.
  1. TĀLREDZĪGS
    Iepakojumam ir labas attiecības ar savu nākotni. Iepakojums ir spējīgs ietekmēt šodienu attiecībā uz iespējamām sekām nākotnē. Izvēle, kas nosaka, kāds iepakojums lietojams šodien, nevar izrietēt no tūlītējiem ieguvumiem, te jāņem vērā arī sekas, kas var rasties no sākotnējām izvēlēm.
  1. IZGLĪTOJOŠS
    Iepakojums vienkāršā veidā īsteno izglītojošu funkciju. Iepakojums pilnībā ir ikviena cilvēka ikdienas daļa, tas atrodas nemitīgā dialogā ar saņēmēju, tādēļ tam raksturīgs lielisks izglītošanas potenciāls: izplatīšana padara to par spēcīgu līdzekli izglītošanai.
  1. ILGTSPĒJĪGS
    Tas ir iepakojums, kas ciena vidi. Iepakojums ir ilgtspējīgs, ja tas radīts holistiski, pilnīgā līdzsvarā ar produktu un tā pielietojumu, optimizējot ietekmi uz vidi.

Lai piedalītos projektā: www.cartaeticadelpackaging.org
Iepakojuma ētikas hartas autori: Giovanni Baule, Valeria Bucchetti
Atbalstītāji: Instituto Italiano Imballaggi, Latvijas Iepakojuma asociācija
Copyright © 2015 Edizioni Dativo Srl