Dizaina raksti

Undas_virtuve

Vīvas Ieviņas projektētais interjers aprīļa IEVAS VIRTUVĒ

Interjeru un mēbeļu dizainere Vīva Ieviņa ir radījusi jaunu interjeru senai virtuvei, izveidojot, ērtas, kompaktas un ekonomiskas mēbeles nestandarta telpai, neparastu krāsojumu ar pakāpeniskām toņu pārejām, radot stilistiski atbilstošu noskaņu pagājušā gadsimta īres nama dzīvokļa sirdī, par to ikmēneša drukātā izdevuma  “Ievas virtuve” aprīļa numurā stāsta mākslas zinātniece Anita Pīra.

Tālāk
graamata_dizains

Rokasgrāmata LATVIJAS DIZAINS 2020

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību Kultūras ministrijas un partneru izstrādātajai izzinošajai un praktiskajai rokasgrāmatai – “Latvijas dizains 2020”, kuras saturs balstīts Latvijas dizaina stratēģijā 2017 – 2020, palīdzētu izprast dizaina situāciju un procesus Latvijā, domājot starpdisciplināri, ārpus formālām institūciju un nozaru robežām, Kultūras ministrija organizēja 4 sarunu ciklu. Teksta autori: Dzintra

Tālāk
14_Gludins_IMG_3222_opt

Latvijas Architektūra. Ticot Dievam un Latvijai. Gunārs Glūdiņš

Gunārs Glūdiņš savās mājās 2016. g. aprīlī. Dizainers Gunārs Glūdiņš piedzima 1938. gadā – tajā pašā, kad Rīgā tika pabeigts Aleksandra Klinklāva projektētais Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrikas galvenais korpuss Brīvības ielā 193. VEF produkcija bija starptautiski atzīta, un patents apliecināja leģendārā motocikla «Pandera» elektrostartera oriģinalitāti. Ērenpreisa fabriku pēc nacionalizācijas 1940. gadā nodēvēja par «Sarkano Zvaigzni».

Tālāk
1902616

Latvijas Architektūra. Rīgas pils Sūtņu zāle

APSKATS Latviešu lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883–1942) projektētā Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī kā dizaina vēstures šedevrs iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Nu šis pasaules kontekstā unikālais latviskā art deco piemērs atdzimis pēc pils restaurācijas un apmeklētājiem redzams pilnā krāšņumā. Ir paveikts unikāls darbs, no jauna parādot zāli pilnā tās

Tālāk
ddw2016_1

DIZAINS un SADARBĪBA

DĀNIJA Pēdējos gados Ziemeļvalstu mēbeļu tirgus ir koncentrējies ap Stokholmā notiekošo mēbeļu mesi. Taču tā tas nav bijis vienmēr – savas vietējas nozīmes izstādes Kopenhāgenā un Helsinkos, un iespējams, vēl citur ir bijušas arī agrāk. Šobrīd savu vietu mēbeļu un dizaina pasaulē atkal piesaka Helsinki ar Helsinki Design Week un

Tālāk
Latvijas_Architektura_Brummmm

Latvijas Architektūra. Brummmm…

Ja Latvijai – kā zināmajai tantei – būtu riteņi jeb dažas Vakareiropas zemes vēsture, tad fakts, ka uzņēmums «A. Leutner & Co» 19. gs. beigās Rīgā sāka ražot pirmos velosipēdus Krievijas impērijā, iespējams, būtu pamats tradīcijai. Tagad, labākajā gadījumā, šis notikums var būt vienīgi mārketinga rīks uzmanības piesaistīšanai. Tāpat jaunajiem uzņēmējiem

Tālāk
Latvijas_Arhitektura_metala_dizains

Latvijas Architektūra. Dizains no metāla

Iepriekšējā gadsimta 60. gadu sākumā vietējie progresa pārstāvji Rietumos nolūkoto dizaina ideju Latvijas Mākslas akadēmijas (tolaik Valsts mākslas akadēmija) sienās iemānīja viltīgi, vispirms nodibinot Metālmākslas nodaļu. Tikai dažus gadus vēlāk tā tika sakabināta ar Rūpnieciskās mākslas nodaļu – zem šī tautsaimnieciski pārliecinošā nosaukuma paslēpa dizaina izglītības programmu. Tostarp Metālmākslas nodaļa akadēmijā

Tālāk
Pastaiga_11_084_093 diz AVANGARDS.indd

UZ ROBEŽAS VIRPUĻOJOT – 70. un 80. mākslas un dizaina avangards

Viņi bija uz mākslas un dizaina, iespējamā un fantāzijas, atļautā un aizliegtā robežas. Septiņi radoši prāti, kuri katrs atsevišķi un visi kopā sagrieza virpuļos 20. gadsimta 70. un 80. gadu Latvijas kultūras pazemes ūdens straumes. Valdi Celmu, Jāni Krievu, Jāni Borgu, Artūru Riņķi, Māri Ārgali, Hardiju Lediņu un Imantu Žodžiku

Tālāk
IMG_9722_opt

21. gadsimta itāļu futūrisms Milānā

Krāsainas un atraktīvas, vienmēr formas un materiālu sintēzes meklējumos ir uzņēmuma MOROSO divas Patrīcijas – Patricia Moroso, radošā direktore, un Patricia Urquiola, vadošā dizainere. Abu dāmu sadarbībā ir tapušas jau šobrīd ikoniskas vērtības. Trikotāža mēbeļu apdarē nu jau ieguvusi arī citu ražotāju atzinību. Meka, uz kuru katru gadu pošas visu kontinentu 160 valstu

Tālāk
Frame_shop

Frame – izdevumi radošiem profesionāļiem

Piedāvājam ieskatīties interneta vietnē Frameweb, kur apkopots plašs klāsts ar nozari saistītu literatūru – grāmatu un žurnālu veidā.  1997.gadā Frame izdevniecību dibināja Pīters Huiberts (Peter Huibert) un Roberts Tīmanis (Robert Thiemann). Frame izdevēji specializējušies augstvērtīgu izdevumu izdošanā, kas paredzēta radošo profesionāļu auditorijai visā pasaulē. Plaši atpazīstamie izdevniecības žurnāli (“Frame”, “Mark” un “Foam”)

Tālāk