Izstādes statiskā struktūra veidota pēc latviešu tradicionālās laiktelpas uztveres modeļa principa, centrā liekot sakrālo asi – 3D ugunskura objektu un senā teicēja izdziedāto vēstījumu. Gan telpiski, gan audiovizuāli ap šo izstādes asi kārtojas latviskās izpratnes laika, telpas un patības skaidrojums. Telpas risinājums - režģis – simbolisks latviskās pasaules uztveres modelis, uzsver satura un telpiskā izkārtojuma vienotību, tērpu grupu un objektu izvietojuma ritmu. Izstāde eksponēta Minhenē, Luksemburgā un Rīgā.

Ekspozīcijā apkopoti Rīgas maratona 25 gadu spilgtākie notikumi, vēstures mirkļi un personību stāsti. Ekspozīcija veidota no 40 metru gara auduma, kas rada vilni simbolizējot Rīgas maratona dzīves ciklus.

Uz būvniecības laiku SIA "Arčers" dizainers Jurģis Gaveiks izstrādājis unikālu būvžoga noformējumu - ATRODI ELEMENTU! Kompozīcija sastāv no renovējamā objekta - Rīgas Doma, speciāli fotogrāfētām fasādes elementu un proporcionāli sadalītu trīs toņu kvadrātiem. Fotogrāfijas ilustrē dažādos Doma arhitektūras elementu - kapiteļu, karnīžu, mūru, cokolu, arku, dzegu, apmaļu un citu daļu fragmentus, kurus papildinot ar aicinošiem uzkrastiem, tiek rosināta fotoattēlos redzamo elementu sameklēšana dzīvē - uz objekta fasādēm.

Egle Vulgaris ir konceptuālā dizaina projekts, kas vēsta par egli, kas var būt funkcionāla un simboliska. Izstādē apskatīts egles kā materiāla pielietojums dizainā, kā arī laikmetīgajā un tradicionālajā etnogrāfijā. Ārtelpā redzamais objekts aicina apmeklētājus izzināt egli no stumbra līdz egles sīkākajām detaļām. Ekspozīcija veidota kā egle, kuras gals spraucas ārā no ēkas apjoma. Objekts ārtelpā ir neregulāra koka dēlīšu struktūra ar dabīgas egles stumbru, kas turpinās arī iekštelpā aiz stikla. Izstāde veidota Kalnciema kvartālā (2015), uzsverot koku kā vērtību Latvijas kūltūras mantojumā.

Piecpadsmit gadus Mākslas laboratorijas Rojā piedāvā radošu arēnu māksliniekiem, kuri ir ambiciozi savā radošajā darbībā, kuri ir gatavi strādāt kooperatīvā, eksperimentālā ideju apmaiņu specifiskajā vidē. Kopš 1997. gada vairāk ka 80 mākslinieku no visas pasaules ir piedalījušies mākslas laboratorijās Rojā, strādājot dažādās disciplīnas: tēlniecībā, instalāciju mākslā, vides un skatuves mākslā, performancēs, fotogrāfijā un skaņu mākslā. Tā rezultātā Roja ir kļuvusi par unikālu vietu Latvijā ar ievērojamu daudzumu vizuālās mākslas objektu pilsētvidē.

Lielā prospekta un Brīvības ielas krustojums Ventspilī ir nozīmīgs satiksmes mezgls ceļā uz pilsētas centru. Realizējot tipveida daudzdzīvokļu ēku siltināšanu, ielu stūra apbūvei ir radīts vienojošs tonālais risinājums, kas piešķir individuālu raksturu tipveida daudzdzīvokļu ēkām. Tonālie un dekoratīvi-ornamentālie risinājumi veidoti, paredzot niansētas koloristiskas un kompozicionālas pārejas, vienlaicīgi individualizējot katru ēku un panākot harmonisku ielu stūra apbūves un tam sekojošo ielas malā izvietoto ēku risinājumu.

Četru daudzdzīvokļu ēku fasāžu krāsojuma dizains apvieno ēkas ar lineāriem ornamentiem un tonālo salikumu, kas plūstoši mainās no ēkas uz ēku. Realizētais ēku grupas fasāžu dizains rada koloristiski niansētu un individuālu iekšpagalma veidolu, kā arī akcentē gala fasādes pie piebraucamā ceļa.

Pilsētvides noformējums Jūras svētkiem Ventspilī ir tematiski atbilstošs svētku scenārija vienojošajam motīvam „Zelta zivtiņu meklējot”. Dekori veidoti no zivtiņu siluetiem ar spoguļa virsmu, kas ir iesietas stilizētos zvejas rīkos. Kustoties vējā zivtiņas vizuļo un atspoguļo apkārtējās vides un laika apstākļu mainību. Vienā mirklī dekors uzmirdz kā spožs akcents pilsētvidē, bet jau nākamajā tikai viegli vizuļo, ļaujot izcelties citām pilsētas rotām.

Skatuve XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atklāšanas koncertam veidota 30 000 bērnu un jauniešu lielai publikai. Tās mākslinieciskā koncepcija izriet no kopējās svētku uzstādījuma par burtu burvību, grāmatu un skatuve veido saikni ar jauno bibliotēku - stikla kalnu. Skatuves tēls veidots kā bērnu pop-up grāmatiņa, kuru atverot izveidojas pakāpju veida kalns. Aiz baltā auduma visos līmeņos ir apslēpti ekrāni, uz kuriem rādītas video projekcijas.

Koncertuzvedums „Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas” veidots par godu latviešu literātu Raiņa un Aspazijas 150. gadu jubilejai. Uzvedumā tiek atklāts Raiņa un Aspazijas iepazīšanās stāsts un krustpunktu mistērija. Scenogrāfija caur simboliem un metaforas vēsta par abu dzejnieku radošo ceļu, šaubām un cerībām, viņu savstarpējo attiecību nozīmi literārajā mūžā. Ar video projekcijām un gaismu spēli tiek radītas noskaņas vēstuļu sarakstei starp Raini un Aspaziju un uzvedumā atskaņotajiem fragmentiem no abu dižgaru ideju drāmām.

Ražošanas ēkas izkārtne ir firmas SIA „Hydraulik Bauteile Baltic” telpiski logotipi, ko papildina ēkas fasādes apdare. Ritmisks laukumu kārtojums un pārdomāti akcenti rada zīmolu raksturojošu ražošanas ēkas kopskatu, kas toleranti iekļaujas apkārtējā vidē.

Scenogrāfija „Lielās mūzikas balvas 2014” ceremonijai veidota kā mākslas instalācija, kas kopā ar gaismas un video projekcijām veido kopējo pasākuma rotaļīgo atmosfēru. Mākslīgi radītajā ainavā ar iluzoru dziļumu tiek integrēti mūziķi. Skatuves 20 metru dziļums tiek divkārt palielināts precīzi novietojot spoguļu siena instalācijas aizmugurē. Tas veido vizuālu apmānu perspektīvai, kas turpinās ārpus operas sienām. Instalācija veidota no 3000 nelielu balonu elementiem ar dažādu caurspīdīgumu pakāpi, kas rada dažādas gaismas un krāsas spēles.

Vides dizaina objekts INR- 1, radies autoru darbībā vides telpiskajā orientācijā.Daudzos gadījumos ir grūtības atrast konkrētus objektus un tiek lieki tērēts laiks.Jaunradītais vides dizaina objekts var tikt novietots pie ceļa ar visu aktuālo informāciju: iestādes piktogrammu un nosaukumu; iespējams VDO augšējā daļā novietot citu objektu norādes, kuras ir iespējams ātri pagriest - regulēt vajadzīgajā virzienā; ir iespējams augšā novietot gaismas objektu ar titāna gaismas reflektoru- ar sānu gaismas orientāciju.

Ielu vingrošanas laukums ir izveidots Ventspils pilsētas pašvaldībai atbalstot Ventspils ielu vingrošanas kustības dalībnieku ierosinājumu. Laukums ir piemērots gan ikdienas ielu vingrotāju treniņiem, gan arī starptautiskām sacensībām. Projekta izstrādes laikā ir ņemtas vērā Latvijas ielu vingrošanas sporta biedrības rekomendācijas par laukuma aprīkojuma funkcionalitāti un estētiku. Ielu vingrošanas laukums ir veidots kā daļa no „Olimpiskā centra „Ventspils”” kompleksa, tas harmoniski iekļaujas apkārtējā vidē, vienlaicīgi veidojot savu vietas identitāti.

Unikālā Kuldīgas vecpilsēta vēl īpašāka tiek veidota svētku laikā. Ar vietējo bērnu un amatnieku iesaisti tiek realizētas pilsētas mākslinieces individuālās svētku dekorāciju idejas, kas tapušas vizuālā kontekstā ar vecpilsētu un pilsētvides mērogu.

Pauļa Liepas veidotās Rīgas Doma baznīcas torņa rekonstrukcijas aizsargtīklu supergrafikas šobrīd ir vienas no redzamākajām vizuālajām zīmēm galvaspilsētas publiskajā telpā. Tomēr zīmējumi nav tikai estētiski priekšmeti, bet pilda praktisku funkciju un pastiprina dievnama torņa kā vizuāli pamanāmas un semantiski uzlādētas būves raksturu.
Supergrafiku izveidē Paulis tieši neatsaucas uz Rīgas Doma vēsturi, bet ņem vērā ēkas sakrālo nozīmi. Projekta realizētājs - būvkompānija "Arčers" (galvenais dizainers Jurģis Gaveiks).

Kuldīgas Identitātes Pīlārs papildina Rātslaukuma ainavu ar interaktīvu elementu, kas kuldīdzniekiem un pilsētas viesiem atklāj pilsētas iedzīvotāju būtību,iezīmējot vēsturiskajā mantojumā sakņotas vērtības,kas balsta mūsu šodienu un atver durvis nākamībai.1.šķautne definē Kuldīgas vērtības,2. veido spogulis,kurā skatoties var izlasīt pār sevi labus vārdus,bet 3.iestrādāts ekrāns, kurā tiek demonstrēts īpaši veidots video,kur 27 kuldīdznieki atklāj savas pilsētas patieso identitāti. https://www.youtube.com/watch?v=b0tV2bkwBU4 Materiāli-akmens,koks,granīts un stikls.

Baltijas ceļš bija akcija, kas notika 1989.g. 23. augustā. Baltijas ceļa 25. gada dienas atceres pasākumam, tika izveidota instalācija pie Brīvības pieminekļa. Ar to tika sasaistīti vienotā kompleksā skatuve, ekrāns, uzrunu tribīne un piemineklis un panākts laukuma telpiskais dziļums. Siena veidota no vertikāliem blakus esošiem elementiem kas simbolizē kopību un vienotību. Svārsta principa elementi visā sienas garumā vējā šūpojas un veido laukumu gaismas projekcijām. Norādot uzrunu teicēju un skaņdarbu valsts piederību uz kinētiskās sienas tika projicēti Baltijas valstu karogi.

Tirdzniecības stenda seškantīgās formas pamatuzdevums ir izcelt tajā izvietotos produktus. Konstrukcija veidota no U veida tērauda profiliem, kuros var ievietot plastikāta vai cita materiāla plāksnes. Pateicoties tām sienu noformējums ir ērti nomaināms. Metāla konstrukcija pārklāta ar struktūrpolimērkrāsu. Stends ir ērti samontējams ar skrūves stiprinājumiem. Kompakts saliktā veidā, viegli transportējams un ērts glabāšanā. Stendu var palielināt platumā un dziļumā. Tas veidots kā tirdzniecības stends vai kiosks, bet tikpat labi der kā dārza nojume, lapene, grila namiņš, paviljons vai tents.

Edgars Neilands nolēma piedāvāt skolas direktorei (kura arī Sandra Sīle) sakopt kokus, kuriem jau pāris reizes kāds bija ļoti nodarījis pāri. Projekta nosaukums: „IEPRIEKŠ GALOTŅOTU LIEPU VAINAGU FORMĒŠANA”. Īsumā runājot projektā tiek piedāvāts kokus, kas reiz smagi apgriezti – galotņoti – vainagoti un ir problēmkoki gan pilsētai, gan sabiedrībai, padarīt par ko vērtīgu.

Saules pulkstenis ir veltījums Auces novada iedzīvotājiem, Auces novada sadraudzības partneriem un novada muzikālajām tradīcijām. Tā centrālais elements ir novada simbols pasta raga formā, kas veidots kā paralēlu plakņu kopa, nodrošinot mainīga apjoma caurredzamību no dažādiem skata leņķiem. Tas tika izveidots Auces centrālajā daļā transformējot skvēru bez specifiskas funkcijas par ainaviski nozīmīgu vietu ar interesantu apskates objektu. Saules pulksteņa forma un novietojums ir veidots tā, lai atbilstoši astronomiskiem aprēķiniem saulainā laikā tas rādītu laiku.

Pirmsskolas Izglītības iestāde Purvciema ielā 32, Rīgā. Zīmējuma „Putniņi” koncepcija - Purvciema zaļās teritorijas košie akcenti, ideja par bērniem kā putniņiem, kas aug mātes paspārnē un pieaugot aizlido plašajā pasaulē. Putnu būri ir simboliskas atmiņu krātuves par saulaino, burvīgi pavadīto laiku bērnu dārzā. Objektu raksturo izvēlētā košo toņu gamma un grafisks līniju tīkls. Ēkai piegulošā teritorija ir „zaļa” – daudz koku. Fasādes zīmējuma motīvs un košie krāsu kontrasti harmonizē ar apkārtējo vidi. Izpildījums: akmens vate, dekoratīvais apmetums - 2,0 mm, Baumit krāsas, metinātā šuve.

Pirmsskolas Izglītības iestādes ēka atrodas Lidoņu ielā 8. Autordarba Namiņš koncepcija „ietērpj” fasādes 1.stāva logu daļas, cokolu, radot 3dimensijas. Veiksmīga grafiskā risinājuma sasaiste ar arhitektoniskajām detaļām – īstās durvis kļūst par namiņa durvīm, ēkas logs par namiņa logu. Fasāde iegūst bērnam saprotamu mērogu, kļūst par rotaļu elementu, krāsas ienes vidē pasaku tēlu klātbūtni. Grafiski rasts risinājums namiņu izvietojuma attiecībai pret neritmisko logu izvietojumu. Intensīvu toņu saspēle. Izpildījums:akmens vate, dekoratīvais apmetums-2,0 mm, kvarca gruntējums, Baumit krāsas.

Pirmsskolas Izglītības iestādes ēka atrodas Tomsona ielā 18, Autordarba „Pilsēta” koncepcija ir Rīgas pilsētas atpazīstamāko objektu attēlošana, stilizējot, izceļot raksturojošākos būvju elementus. Grafiski piesātināts zīmējums-pasteļtoņu gamma, lai veidotu ēkas harmoniju ar apkārtējo vidi. Izpildījumsakmens vate, dekoratīvais apmetums-2,0 mm, kvarca gruntējums, „Baumit” krāsas. Izaicinājums projekta realizācijā ir zīmējuma, galvenokārt diagonālo līniju, „pārnešana” no rasējuma uz fasādi tā, lai tas rada iespēju no dažādiem skatupunktiem ieraudzīt atpazīstamās ēkas 3 dimensijās.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” norisinājās vispirms LNB izstāžu telpās un pēc tam Briseles mākslu centrā Bozar. Arhitektu biroja GAISS izstādes scenogrāfijai un RIJADA grafiskajam dizainam bija jārada spēcīgs, vienojošs, bet reizē arī neitrāls fons 7 latviešu avangarda mākslinieku darbiem, tos eksponējot gan modernās, gan art deco stila telpās. Tumšās plaknes un minimālā grafika rada dziļumu un veido abstraktu telpu, kurā attīstīties dažādo mākslinieku daudzveidīgajām konceptuālajām struktūrām.

Vides objekts bija kā daļa no sabiedrības informēšanas kampaņas par Erasmus+ izglītības programmu.
Darba ideja ir uzdot skatītājam jautājumus par ceļu pie zināšanām. Par lēmumu pie tām kāpt, par proaktivitāti zināšanu iegūšanā, kolektīvismu un konkurenci, kā arī vai un kā indivīds mainās procesa gaitā.
Darbs veidots, izmantojot mobilas konstrukcijas, jauktā materialitātē (metāls, koks, audums). Interaktīvais vizuālais materiāls ir reāla laika parametrisks dizains, balstās uz lietotāju darbībām (sensori, projekcija, datorprogrammas).

Informācijas sabiedrībā telpa ir definēta kā attiecības, uzvedība, norises - fiziskas un digitālas. Aizvien vairāk darbības publiskajā telpā notiek, izmantojot reāla laika datu plūsmas, lietu internetu. “Big data”, personalizācija, tūlītēja reakcija kopā ar arhitektūras principiem veido jaunu ideoloģiju. Ekspozīcija pēta vai, kāpēc un kā fiziskai telpai nepieciešams iekļaut digitālo.
Vizuālais materiāls ir reāla laika interaktīvs parametrisks/algoritmisks dizains, kas noris gan fiziskā novietnē, gan tīmekļa vietnē, balstās uz lietotāju darbībām vai to neesamību. Telpa kalpo šim mērķim.

Dabas koncertzāle veidota ar saudzīgu ekoloģisku būvniecību, izmantojot dabiskus, atjaunojamus elementus un materiālus. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatuve un amfiteātris ietver daudzfunkcionalitātes ideju - skatuvei ir divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo Dziesmu svētku pasākumu nodrošināšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai – transformējamas tribīnes lieluzvedumiem, horizontāla grīda ar portālu un ekrānu brīvdabas uzvedumiem, koncertiem.