PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukAMfurnitura 250x200 Dpi laukIntarsija 250x200 Dpi laukir-250x200-Dpi-lauk

Latvijas mebeles 250x200 Dpi laukLatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

Rokasgrāmata LATVIJAS DIZAINS 2020

graamata_dizains

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību Kultūras ministrijas un partneru izstrādātajai izzinošajai un praktiskajai rokasgrāmatai – “Latvijas dizains 2020”, kuras saturs balstīts Latvijas dizaina stratēģijā 2017 – 2020, palīdzētu izprast dizaina situāciju un procesus Latvijā, domājot starpdisciplināri, ārpus formālām institūciju un nozaru robežām, Kultūras ministrija organizēja 4 sarunu ciklu.

Teksta autori: Dzintra Purviņa, Anete Piņķe, Barbara Ābele, Andris Teikmanis Dizaina koncepcija: Ingūna Elere.

Latvijas dizaina stratēģija 2017–2020 izstrādē piedalījās: Dita Danosa, Barbara Ābele, Andrejs Broks, Jānis Endziņš, Andra Irbīte, Dzintra Purviņa, Zanda Saulīte, Karine Kalniņa, Aldis Circenis, Ausma Viļumsone, Edgars Zvirgzdiņš, Andris Teikmanis, Inese Baranovska, Jānis Siliņš, Daina Vītoliņa, Inese Pētersone, Jānis Brants, Uģis Gailis, Ilona Platonova, Una Vanaga, Liene Kuplā

Mūsdienu pasaule paplašina un maina izpratni par dizainu. Kā un ko dara dizains? Kam un kāpēc tas ir nepieciešams? Kas ir dizaina virsuzdevums? Izdevums Latvijas dizains 2020 iecerēts kā izzinoša un praktiska rokasgrāmata, kuras saturs balstīts uz Latvijas dizaina stratēģiju 2017-2020. Mērķis – palīdzēt izprast dizaina situāciju un procesus Latvijā, domājot starpdisciplināri, ārpus formālām institūciju un nozaru robežām. Izdevumā kritiski nokartēta mūsdienu dizaina aina – stiprās un vājās puses, kā arī definēta stratēģiskā vīzija un iespēju potenciāls valsts mērogā. Latvijas dizains 2020 iezīmē ikviena dizaina ekosistēmā iesaistītā dalībnieka lomu, uzdevumus, izaicinājumus un sasaisti ar citiem dalībniekiem, jo dizaina izpratne veido arī attieksmi un to, cik labi ikviens jūtas savā valstī.

Kā dizaina domāšanas metode un to pielietošana var noderēt valsts pārvaldes attīstībai un pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja 2017.gada. 6. septembra diskusijā par dizainu valsts pārvaldībā. Ar to tika atklāts sarunu cikls, kura uzdevums ir sekmēt Latvijas dizaina piedāvāto risinājumu izmantošanu.

Vairāk par šo diskusiju skatīt  šeit >>>

Kā dizains ir līdzdalīgs uzņēmējdarbībā, kā uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji izprot un pielieto dizainu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādē – gan dažādu nozaru uzņēmumu attīstības procesos, gan kā stratēģisku rīku inovāciju veidošanā? Atbildes KM un partneri meklēja un rada otrajā dizaina domāšanai veltītajā sarunu cikla diskusijā – „Dizains un uzņēmējdarbība” 5. oktobrī Rīgas Krēslu fabrikā.

Vairāk par šo diskusiju skatīt  šeit >>>

Kādas ir izglītības attīstības tendences un izaicinājumi globālā mērogā, kā iekļaut dizaina kompetences dažādu nozaru izglītībā, ņemot vērā aktuālās darba tirgus prasības un sabiedrības attīstības virzienus, Ālto Universitātes praktizējošais profesors Pīters Kellijs (Peter Kelly) un KM, kā arī tās partneri izzināja trešajā dizaina domāšanai veltītajā sarunu cikla diskusijā – „Dizains izglītībā” 22. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas Jaunajā korpusā.

Vairāk par šo diskusiju skatīt  šeit >>>

Kas ir reputācija un kas to veido? Ko reputācija nozīmē katram no mums, sabiedrībai un valstij kopumā – īpaši brīdī, kad varam atskatīties uz valsts pirmo simtgadi un nospraust kursu nākamajām. Kā dizains ietekmē reputācijas veidošanos? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, KM un partneri 19.decembrī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā organizēja noslēdzošo – ceturto dizaina domāšanai veltītā sarunu cikla diskusiju – „Dizains. Valsts. Reputācija.”

Vairāk par šo diskusiju skatīt  šeit >>> un šeit >>>