LatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

Nikolajs Vigs Hansens (Dānija) GBD 2015 žūrijas loceklis.

Vigs Hansens 2

Latvijas Architektūra Nr.122

Nikolajs Vigs Hansens (Nicholai Wiig Hansen) pārstāv Dānijas populāro dizaineru paaudzi, savā radošajā darbā gan radījis produktus IKEA (skapītis PS Locker, Jules chair), gan joprojām sadarbojas ar zināmo dāņu zīmolu «Normann Copenhagen» (galdiņš Tablo, trauku komplekts Geo, My chair u.c.). Nikolajam ir arī sava dizaina studija, un viņa panākumu atslēga ir būt pašam sev par mērķauditoriju.

Latvijas Dizaineru savienības rīkotā konkursa Gada balva dizainā 2015 ietvaros «Latvijas Architektūras» pārstāvei mākslas maģistrei Martai Šustei bija iespēja sarunāties ar Rūpnieciskā dizaina kategorijas žūrijas dalībnieku no Dānijas – dizaineru Nikolaju Vigu Hansenu (Nicholai Wiig Hansen), kurā viņš pauž savu redzējumu par Latvijas dizainu un tā attīstības perspektīvām.

Pastāstiet par savu šodienas pieredzi šeit, Latvijā, un iespaidiem pēc dalības Latvijas Dizaina gada balvas Rūpnieciskā dizaina žūrijā!

Mana nodarbošanās ir bizness, un es domāju, ka tā šeit pietrūkst. Pietrūkst biznesa attieksmes – dizaineri vienkārši rada lietas, nedomājot par lietotāju, mērķauditoriju, pārdošanas cenu u.c. Dizains dizaina pēc. Šajā ziņā esmu mazliet vīlies. Man tas šķiet amatieriski – kaut ko dizainēt un tad skatīties, kas notiks.

Vai tas bija pirmais, ko ievērojāt, aplūkojot izstādi, vai arī jums bijusi iepriekšējā saskarsme ar Latvijas dizainu?

Esmu strādājis šeit, jo viena no kompānijām, ar kuru sadarbojos, «Normann Copenhagen» Latvijā ražo mana dizaina krēsla My Chair koka daļas.

Vigs Hansens galds 2

My Chair. Ražotājs «Normann Copenhagen», koka daļa ražota Latvijā, darbnīcā «Tukuma mēbeles», 2013.

Kādas bija jūsu gaidas, ierodoties žūrēt Latvijas Dizaina gada balvas izstādi?

Man nebija nekādu gaidu. Es nokļūstu šeit, un 60% izveidotā ir no saplākšņa ar saukli: «Tāpēc, ka mēs ražojam saplāksni.» Es to nesaprotu. Ir tik daudz citu lietu, ko varat darīt. Es kā dizainers esmu mazliet greizsirdīgs uz jums par dzīvi šeit, jo te ir tik daudz iespēju, un nedomāju, ka jūs tās izmantojat. Palūkosimies uz kādu Latvijas zīmolu, piemēram, «Ērenpreiss» – tā ir profesionāla kompānija, ļoti labs piemērs, kā veidot zīmolu. Viņi zina, ko darīt, kāpēc un kā to panākt. Es gribētu, lai būtu vairāk šādu kompāniju.

Jūs domājat, ka šeit ir par daudz saplākšņa un dizaineri ir stagnatīvi.

Jūs neizmantojat visus materiālus, kas šeit ir. Nav nepieciešams arī strādāt masu tirgum, jo tas šeit nav iespējams. Tā vietā labāk strādāt pie stila. Bet es neesmu no šejienes, iespējams, jūsu gaume ir ievērojami atšķirīga no manējās. Izskatās, jums trūkst labas eksporta virzības, «Ērenpreiss» būtu īstā lieta, ko eksportēt. Taču citi objekti, kas piedalās konkursā, izskatās amatieriski – tā vietā, lai izvirzītu mērķi, piemēram, ražot lētāko krēslu un galdu, lūkotos, kurus no apkārt pieejamiem materiāliem un resursiem lai izmanto. Jāsaprot komandas darbs – jāpiesaista labākais dizainers, labākais ražotājs idejas realizācijai.

Vigs Hansens trauki 2Minimālistiskās formās un maskulīni stingrās līnijās veidotie Geo sērijas trauki «Normann Copenhagen» zīmolam. Komplekts 2014, krūze 2012. Vakuuma krūze saņēmusi Red Dot 2013 balvu produktu dizainā.

Jā, Latvijas dizaineri vairāk strādā no mākslinieciskās, ne ražojošās un biznesa puses.

Jā, bet, ja šīs izstādes sniegumu aplūko no mākslas puses, arī tad sniegums nav apmierinošs. Šeit redzamais ir tas, kas tiek darīts viscaur pasaulē. Ja jūs izņemat ārā kontekstu un skatāt šo izstādi kā mākslu – vai tā ir laba māksla? Tas nav tikai šeit, tā tas pašlaik notiek dizaina pasaulē. Piemēram, Dānijā, dizaina skolas vairs nekontaktējas ar ražotājiem un ražo mākslu. Tā ir šī laika skolu tendence – jūs gūstat filozofisku (dizaina) izglītību, apgūstat, kā ar dizainu radīt dažādas sajūtas, bet tas nav tas, kam šī profesija ir domāta, tas nepalīdz vēlāk nest peļņu uzņēmumam, kurā šāds dizainers strādā. Ja esi mākslinieks – tie ir citi likumi. Bet dizaineram jāpalielina uzņēmuma peļņa ar labu produktu dizainu, strādājot komandā. To es šeit neredzu. Bet tieši tāpat es par to runāju Dānijā un arī šobrīd Šveicē, kur esmu profesors Ecal (École Cantonale D’Art de Lausanne) skolā. Biznesa pārstāvji skatās uz mums, dizaineriem, kā uz māksliniekiem, kuri lidinās savā iedomu pasaulē, neievēro termiņus u.tml. Bet tāds nedrīkst būt dizainers.

Jums bijusi laba sadarbība ar IKEA.

Vairs ne. Sagatavoju viņiem dažus produktus – PS Locker skapīti (1998) un Jules krēslu (1995). IKEA ir lielākā mēbeļu kompānija pasaulē, tā nāk no neliela ciema Zviedrijas dienvidos nabadzīgā reģionā. IKEA varēja izveidoties arī šeit. Nav nekā tāda IKEA, kas nevarēja būt šeit, jālūkojas uz to, kā dizaina biznesu veido citur. Dānijā viss mēbeļu bizness ir likvidēts, visi zināmie zīmoli savas preces ražo Ķīnā, Polijā, šeit, Latvijā. Jums ir iespējas, kuras varat izmantot – jums joprojām ir ražošana, saprātīgas cenas. Tā visa Dānijā mums vairs nav.

Vigs Hansens IKEA 2

Ar šo potenciālu, kā jums šķiet, kuras dizaina nozares Latvijā vajadzētu attīstīt? Industriālo dizainu?

Ja es būtu dizainers šeit, es skatītos uz vietējām ražošanas iespējām, ja es būtu ražotājs, es nebūtu konservatīvs un atvērtu savas durvis dizaineriem. Jo visas kompānijas, kuras šobrīd strādā veiksmīgi, strādā ar dizaineriem.

No mākslinieciskās puses – vai redzat kādas paralēles starp latviešu un dāņu dizainu?

Nē, īsti ne. Ir grūti salīdzināt Latviju ar Dāniju atšķirīgās vēstures dēļ. Mēs esam valstis pie jūras, tomēr pietiekami atšķirīgas. Latvijas dizains varētu būt vairāk līdzīgs somu dizainam. Jūs esat nācija, kura šobrīd ir 20 gadus jauna. Jums nav bijusi iespēja attīstīties veidos, kādos attīstījāmies mēs. Domāju, jums jālūkojas atpakaļ vēsturē, jums noteikti ir daudz rokdarbu, amatniecības tradīciju, varat sākt tur. Latvijas nacionālais dizains sāka veidoties līdz ar neatkarīgu Latvijas valsti. Tieša etnogrāfisko materiālu izmantošana nav tas, ko es domāju. Jāņem par paraugu senie amati, piemēram, adīšana.

Jau sākotnēji latviešu dizains attīstījās divos virzienos – tiešā tradicionālā un etnogrāfiskā materiāla izmantošanā un tā kā pieredzes un iedvesmas avota izmantošanā modernā veidā. Vai redzat šobrīd kādas atsauces no šī, vai tā ir laba prakse, jūsuprāt?

Jāņem tradicionālais amats un jāizmanto jaunā, modernā veidā. Redziet, itāļi veido labāku ziemeļu dizainu nekā dāņi. Dāņi sāka izmantot vienkāršas koka virsmas, un tā ir ziemeļu lieta, bet itāļi to sāka 10 gadus pirms ziemeļniekiem. Ceļojot citur, jāsaprot, kas ir lokāli īpatnais, kas mums ir. Mums Dānijā ir vienkāršība – mums ir gaisma, mēs strādājam ar krāsām.

Divos vārdos – gaismu un krāsu mēs varētu dēvēt par raksturīgākajām dāņu dizaina īpašībām?

Jā, un arī asprātību (smart thinking) un vienkāršību. Labas proporcijas. Jo mēs negribam mainīt mēbeles, mūsu mājas ir ļoti vienkāršas. Mēs neesam spilgti cilvēki, Dānijā jūs neredzēsiet daudz zelta, spožu pulksteņu utt. Bet tik un tā vēlamies jaukas lietas sev apkārt.

Kā jūs kopumā raksturotu dāņu dizainu?

Mums māja vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, jo mums ir nejauki laika pstākļi. Katrā dāņu mājā ir dizaina klasika. Esam izvēlīgi.

Kā jūs domājat – vai Dānijas dizainā ir loma tās dizaina vēsturei?

Ilgu laiku tā ir bijusi jaunu dizaineru problēma – tikt salīdzinātiem ar slaveniem piemēriem: Arni Jākobsenu (Arne Jacobsen) u.tml. Līdz jaunās kompānijas, kā IKEA, «Normann Copenhagen», lēnām to mainīja. Esot Dānijā, piedzīvojat dizaina izglītību ik uz soļa, kā vilciena stacijā, tā lidostā, kur redzat IKEA krēslus, ja esat bezdarbnieks un dodaties saņemt pabalstu, sēžat Arnes Jākobsena Swan krēslos – dāņi piedzimst ar šīm lietām.

Vai jūs teiktu, ka dāņi dizainā ir vairāk industriāli?

Visa dāņu dizaina tradīcija ir veidota no amatniecības. Tagad šim arodam ir grūti attīstīties augsto nodokļu dēļ. Sākuma punkts mums un jums ir tas pats. Šodien darbojošās fabrikas Latvijā, iespējams, ir ļoti konservatīvas dizaineru piesaistīšanas jautājumā. Latvijas sabiedrībai būtu jāpiestrādā pie dizaineru un ražotāju sadarbības veicināšanas. Veiksmes pamatā ir labs dizains un gudrs bizness.

Vigs Hansens kafijas galds 2
Viegli montējamais galdiņš Tablo. Ražotājs «Normann Copenhagen», 2012.

Runājot par Latviju, reizēm dizainu kā nevajadzīgu padara t.s. Maslova piramīdas jautājums – kamēr nav apmierinātas pamatvajadzības, augstākas, tajā skaitā pēc estētikas un dizaina, nav aktuālas.

Tas nevar nebūt aktuāli, jo dizaina klātbūtnei nebūtu jāpalielina objekta cena. Jūs lietojat dizainu, lai piesaistītu tirgu, nevis lai palielinātu cenu. Dizains nav vienkārši izveidot krēslu. Dizains ir visur.

Viena no jomām, kurā strādājat, ir ēdienu dizains. Pastāstiet par to vairāk, šī nav vēl plaši izplatīta dizaina joma Latvijā.

Jā, es esmu veidojis šokolādes, citu ēdienu dizainu. Piemēram, medus – tas ir veselīgs, tajā ir daudz labu vielu, un pārdevējam ir jāmāk pastāstīt par to pircējam. Piemēram, ziedputekšņi – modes produkts šobrīd! Dizainera darbs var palīdzēt šo produktu no vietējo zemnieku tirdziņiem pacelt dizaina produkta līmenī.

Šī nozare Latvijā tiek attīstīta.

Jā, iespējams, vietējiem ražotājiem vieglāk ir saprast šo lietu nekā taisīt dizaina mēbeles. Dānijā liela daļa labu produktu ražotāju neprot savu preci piedāvāt tirgum – viņi ražo lieliskus produktus, bet nezina, kā nodot sabiedrībai informāciju par tiem. Kas ir ieteicams katrai valstij – jāveido ražojumu tīkli, vietējā dizaina kartēšana pa reģioniem.

Kā, jūsuprāt, raksturojams labs dizaina objekts?

Labs dizains ir… grūts jautājums. Katram ir citāda gaume. Tam jābūt vienkāršam, viegli atkodējamam. Piemēram, telefonam jāizskatās pēc telefona. Produktam ir jābūt vienkārši saprotamam, bez liekām nevajadzīgām detaļām. Un tam jābūt kvalitatīvi ražotam. Svarīga ir funkcionalitāte.

Vai labs apkārtējās vides dizains var mainīt cilvēku uz labu, veidot labākas personības?

Jā, tas nav noliedzams, ir pierādīta noteikta katras krāsas iedarbība, kas var palīdzēt, piemēram, ātrāk izveseļoties slimnīcā. Tēma par vidi, tās ietekmi uz cilvēku, izdaiļošanu – esmu nedaudz konfliktā ar to. Manuprāt, būtu jādomā par tādu produktu radīšanu, kas ir ilgtspējīgāki. Gandrīz visas preces šobrīd lietojamas ne ilgāk kā 2 gadus, protams, saprotu, ka uzņēmumi grib nopelnīt, taču jaunu ražošana kaitē videi. Ja vēlies dzīvot zaļi, tad neiegādājies jaunu dizaina produktu. No otras puses, labs dizaina produkts ir ilgtspējīgs tādā veidā, ka tas būs interesants un to gribēs lietot vēl daudzi pēc tam, kad tas sākotnējam īpašniekam vairs nebūs vajadzīgs.

Ilgtspējība arī ir svarīgs laba dizaina komponents, taču ir jāpārdomā, kas īsti ir ekoloģiski un zaļi, lai tas nav tikai mārketinga sauklis. Vai ēst ekoproduktus no Argentīnas ir gudri? Globāli runājot, es pasaulei izdarītu pakalpojumu, ja vienkārši pārtrauktu strādāt. Mums apkārt ir pietiekami saražotu lietu, un visi dizaineri mēģina rast attaisnojumu savai darbībai. Jo jauna dizaina krēsls nekādi neuzlabos iepriekšējā funkcionalitāti. Tas ir konstants dizainera konflikts. Tu zini, ka izveido kaut ko mazliet labāku, bet neko radikāli jaunu. Bet es radīšu vēl daudz jaunu lietu!