PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukAMfurnitura 250x200 Dpi laukIntarsija 250x200 Dpi laukir-250x200-Dpi-lauk

Latvijas mebeles 250x200 Dpi laukLatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

LV portāls. Biznesa eņģeļi: Naudas netrūkst, bet nav projektu, kur ieguldīt.

Biznesa engeli LV portals

Foto: Ieva Čīka, LETA

Dizaineru uzņēmumi un uzņēmumi, kas tirgū cenšas ieviest ar dizaina inovāciju radītus izstrādājumus, sastopas ar izstrādājumu komercializācijas un mārketinga grūtībām. Projektu pilnvērtīgai izpildei nepieciešams finansējums, kuru dažkārt varētu palīdzēt risināt “biznesa eņģeļi”, bet kas un kādā sagatavotības pakāpē nepieciešams, lai pieteiktos un gūtu atsaucību ar būtisku finansiālu atbalstu, var palīdzēt noskaidrot biedrības LatBAN dibinātāja Jura Birznieka intervija izdevumā Latvijas Vēstnesis portālā LVportals.lv.

Ieskatam fragmenti no intervijas:

Kādā stadijā ir jābūt uzņēmumam, lai grieztos LatBAN?

Viens no vēlamajiem kritērijiem ir – kad ir gatavs produkts un iegūti pirmie klienti. Kāpēc? Tāpēc, ka veikt padziļinātu izpēti, būs vai nebūs produkts vajadzīgs klientiem, ir grūts un sarežģīts process, turklāt tas nekad nav prognozējams.

Otrs kritērijs – komanda, kura ir motivēta, pilnvērtīga pēc psiholoģiskām īpašībām un zinoša.

Lasīju, ka viens no LatBAN investoriem projekta iesniedzēju aizsūtīja pat pie psihologa noskaidrot, vai ir biznesa līderim vajadzīgās īpašības. Ko īsti komandā vajag? Lasīju par “Apple” izveidi, kad viens bija tehnoloģiju guru, bet otrs – mārketinga ģēnijs.

Mārketings – tā ir pārdošana, bet inovators atbild par produktu. Taču vajadzīgs vēl trešais cilvēks, kas ir ļoti būtiski, tas, kurš māk uzbūvēt naudas mašīnu un domā sistēmiski, plaši – lai biznesam būtu pēc iespējas lielāks mērogs, vairāk klientu. Visiem jaunuzņēmumiem atslēgas vārds ir mērogojamība. Latvijā mēģina ieviest terminus “tehnoloģijas”, “inovācijas”, bet tas viss ir otršķirīgi. Pirmkārt, lai ko tu darītu, jābūt mērogojamībai.

Tātad jābūt ambiciozam līderim?

Bez ambīcijām jābūt domāšanai, kā visu laiku naudas mašīnu uzbūvēt lielāku. Ambīciju bieži vien uzņēmējiem netrūkst, bet viņu domāšanas tips nav tāds kā naudas būvētājiem. Bieži atnāk ar lielām ambīcijām, ka ir labs produkts, sola to uztaisīt piecreiz labāku nekā konkurentiem, bet runā un domā tikai par produktu, nekad nedomā par biznesu.”

Vai nav tā, ka var būt labs produkts, bet grūti to reklamēt patērētājiem, samērā vājš mārketings?

Kad ir gatavs produkts un pirmie klienti, jaunuzņēmumam mārketings ir ļoti būtisks. Pat svarīgāks nekā tehnoloģija, kuru var kopēt vai uztaisīt ko līdzīgu. Taču, ja nebūs laba mārketinga vai pārdošanas instrumenta, tik un tā tas būs beigts zirgs. “Start-up” Latvijā tā ir viena no lielākajām problēmām: produkts ir, pirmie klienti ir, bet pārdot nevar. Tas ir lielākais klupšanas akmens.

Valsts Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā dod iespēju maksāt mazākus nodokļus. Manuprāt, tas jau filozofiskajā būtībā ir nepareizi, jo “start-up” jau ir jāpalīdz tikt pie liela apgrozījuma, pie straujas izaugsmes. Un tad, kad ir strauja izaugsme, ir arī ienākumi un var nomaksāt nodokļus. Bet, nē, mēs iedodam iespēju nemaksāt nodokļus, līdz ar to psiholoģiski pieradinām, ka nodokļi varētu būt mazi. Tad, kad būs jāmaksā visi nodokļi, šie uzņēmumi sāks domāt, kā tos var optimizēt, vai arī bankrotēs.

Vienīgais, par ko jaunuzņēmumam ir jādomā: kā ieiet tirgū un dabūt no klientiem naudu.

Teicāt, ka produktus ir grūti pārdot. Kāpēc?

Cilvēki ir tik ļoti nodarbināti ar savām lietām, ka pieklauvēt pie viņu smadzenēm ir ļoti grūti. Lai kur skatāmies, visur ir reklāmas. Kad atnāk biznesa iesācējs ar projektu un es uzprasu, kā produktu pārdosi, viņš atbild: “Facebook”, sociālie tīkli, digitālais mārketings. Bet tur ir visi, tās ir tukšas skaņas! Kā tur sasniegsi klientus? Tas ir tas jautājums, kas šobrīd ir daudz būtiskāks nekā visas pārējās lietas. Produktu jau Latvijā un pasaulē ir ļoti daudz un interesanti, bet…

Vēl viena slimība Latvijā – pretendēt uz “Kickstarter” (globāla pūļa finansējuma platforma – red.), mēģinot nošaut divus zaķus reizē – iegūt finansējumu un pirmos klientus. Taču tās ir muļķības, jo šī ir komerciāla platforma. Projekts ir aktuāls tikai pirmajā dienā, kad atrodas pirmajā lapā. Kad projekts no pirmās lapas pazūd, tā visi par to aizmirst. Cik esi naudu savācis pirmajā dienā, tik arī ir. Ja paskatāmies procentuāli, cik no Latvijas ir savākuši naudu un kampaņas beiguši veiksmīgi, tad tā ir traģēdija, nevis ieguvums. Tie ir tikai daži, kuri vēl paralēli organizēja nopietnas reklāmas aktivitātes.”

Pilnu interviju lasiet www.lvportals.lv >>>