PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukAMfurnitura 250x200 Dpi laukIntarsija 250x200 Dpi laukir-250x200-Dpi-lauk

Latvijas mebeles 250x200 Dpi laukLatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

Latvijas Architektūra. Rīgas pils Sūtņu zāle

1902616

APSKATS

Latviešu lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883–1942) projektētā Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī kā dizaina vēstures šedevrs iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Nu šis pasaules kontekstā unikālais latviskā art deco piemērs atdzimis pēc pils restaurācijas un apmeklētājiem redzams pilnā krāšņumā. Ir paveikts unikāls darbs, no jauna parādot zāli pilnā tās krāšņumā.

Bijusī lielā viesistaba pēc Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pasūtījuma no 1926. līdz 1929. gadam pārtapa par Sūtņu akreditācijas zāli. Līdzās tai atradās Čakstes darba kabinets jeb bijusī mazā vies­istaba. Zāle tika veidota, lai ārzemju sūtņus iepazīstinātu ar latvisko kultūru caur telpas interjeru un iekārtas priekšmetiem, un projektēšanai 1923. gadā tika organizēts konkurss. Čakste vēlējās šo telpu redzēt latvisku līdz pēdējai konsekvencei.

PP5192_opt

Konkursa žūrijā norisa domu apmaiņa par to, kādam jābūt t.s. latviskajam stilam, izvēloties starp tradicionālām etnogrāfiskajām vērtībām un modernu latvisko stilu. Uzvarēja Cīruļa projekts «Atdzimšana», kurš apvieno etnogrāfiskos ornamentus un tautas celtniecības metodēs balstītu formveidi, kā arī tobrīd aktuālo art deco stilu, aplūkojot to no ģeometriskās puses.

Cīrulis izstrādāja dizainu visai telpai: griestu un sienu gleznojumiem, mēbelēm un tekstilijām – paklājam, mēbeļu audumiem, aizkariem –, kā arī gaismekļiem. Viņš pat piedalījās projekta realizācijā, veicot daļu sienu un griestu gleznojumu, kurš gan tapa tikai 1929. gadā un atšķīrās no konkursa piedāvājuma, jo bija papildināts ar latviešu dievību un novadu simboliskiem figurāliem tēliem.

Sūtņu zālei postījumi bija nodarīti padomju laikā, kad pamazām pazuda mēbeles un tekstilijas, uz zaļajām sienām aizkrāsotas latviskās saules, griestos Pērkona dieva ugunskrusti aizgleznoti ar rūtiņu rakstu. Nosacīta gleznojumu «restaurācija» tikai veikta 40.–50. gados, kad plaisājumu dēļ Elerts Treilons piegleznoja krāsu laukumus griestos, un 1989.–1990. gadā, kad restaurēti sienu gleznojumi. Zāle cieta 2013. gada ugunsgrēkā, gan ne no uguns, bet ūdens, un griestu gleznojumus glāba tas, ka jau 20. gados zālei tika izbūvēti betona griesti.

Restaurācijas projekta ietvaros veikta sienu stabilizācija un attīrīšana, atjaunots vēsturiskais parkets (darbu vadītājs Eduards Krilovs). Ar injekcijas metodi ir aizpildītas plaisas sienās, pilnībā restaurēti un rekonstruēti gleznojumi, atjaunotas puzurveida lustras, restaurētas oriģinālās un izgatavotas trūkstošās mēbeles, aizkaru un durvju tekstilijas, kā arī no jauna izgatavots paklājs, kas sedz visu zāles grīdu.

PP9565_opt

Pie zāles tekstiliju rakstu kā grafiskās, tā koloristiskās rekonstrukcijas strādāja interjeristi Ināra Cine kopā ar Guntaru Jansonu. Liecības par paklāju bija atrodamas vien melnbaltos attēlos LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Rakstus atšifrēt līdzēja arī publicēts Cīruļa mets paklāja raksta fragmentam, un kā konsultants tika pieaicināts latviešu rakstu zīmju zinātājs Valdis Celms. Mākslinieka īpašo kolorītu meklēja, in situ pielaikojot citus Cīruļa paklājus no muzeju kolekcijām.

Paklāju 20. gados no trīs daļām noauda Latvju sieviešu nacionālās līgas audējas, bet mūsdienu Latvijā neatradās meistari, kas paveiktu šo darbu. Konkursā par realizāciju uzvarēja vācu dizainers Jans Kats (Jan Kath), kurš specia­lizējas vēsturisku tekstiliju rekonstruēšanā. Paklāju pēc Valsts kancelejas pasūtījuma Nepālā auda­ Jana Kata komanda no 100% Tibetas aitu vilnas dzijas, mezglojot to ar rokām 100 mezglu kvadrātcollā,, kas nodrošina augstu auduma blīvumu un paklāja ilgmūžību. Izmantojot­ pasaulē lielākās stelles, 66,424  m2 (815×815 cm) lielo paklāju bija iespējams noaust vienā gabalā. Paklāja rekonstrukcijas projekts tika sākts 2011. gadā, un kopš 2016. gada novembra tas rotā Sūtņu zāli.

Vēsturisko aizkaru un durvju portjeru izgatavošanai tika meklēti Latvijas meistari. Pie to atjaunošanas strādāja tekstilmākslinieks Māris Maniņš, pēc fotogrāfijām rekonstruējot oriģinālo aizkaru rakstus. Divu logu lambrekeni un aizkari un trīs durvju lambrekeni un portjeras iekļauj Cīruļa iecienītos, no latviešu etnogrāfijas atvasinātos ornamentus uz art deco motīvu bāzes. Ar pārējām zāles tekstilijām saskaņotie aizkaru audumi tapa 2016. gadā sadarbībā ar Latvijas audēju komandu, tie austi ielasītā rakstā; uzņēmumā «Klippan saule» izgatavota vilnas dzija pamatmateriālam, ko papildina Maniņa krāsotā dzija. Auduma struktūru izvēlēties palīdzēja DMDM atrasts Cīruļa aizkaru auduma paraugs. No aizkariem nekas nebija saglabājies, bet savā vietā bija to stiprināšanai paredzētās stangas un līstes ar ausekļa motīvu, kuras atjaunotas.

Ar mēbeļu audumu izgatavošanu gāja sarežģītāk – sākotnēji uzdevumu konkursa kārtībā uzņēmās veikt audēju studija no Cēsīm, vēlāk tas pārspēlēts Tukuma meistariem, taču darba gaitā atklājies, ka oriģinālie Cīruļa audumi austi daudz sarežģītākā tehnikā, un arī oriģinālie dziju krāsu toņi bija iegūstami tikai rūpnieciski. Audumu tehniskā raksta rekonstrukcija jau bija veikta 90. gados, restaurējot mēbeles. Līdz telpas gatavības gala termiņam bija atlicis pavisam nedaudz laika, un tika meklēti iespējamie Latvijas meistari, kuri uzņemtos divu­ mēnešu laikā paveikt šo darbu, un no uzrunātajiem 15–20 meistariem darbu uzņēmās un godam paveica pieci.

PP5183_opt

Mēbeļu audumi austi saistītā gobelēna un vienkārtņa tehnikā ar ārkārtīgi smalku šķietu (70–80). Uzdevums lika secināt, ka Latvijā ir lieliski pētnieki, vēsturnieki, kas var rekonstruēt priekšmetu vizuālo pusi, taču ar praktisko realizāciju neiet tik gludi, apgrūtina arī tehnisko aprēķinu veikšana materiāliem u.tml. Latvijas rokdarbnieki šobrīd nav gatavi tik smalkam un laikietilpīgam darbam, kādus izstrādāja 20. gs. 20. gados, taču potenciāls ir, un Sūtņu zāles mēbeļu audumu realizācijas organizētāja Kristīne Ramane apņēmusies to atdzīvināt. Zāle ir dāvana sabiedrībai, jo tik pilnīgā komplektācijā un kvalitatīvā izpildījumā šodienas paaudzes šo telpu nav redzējušas.

Picture 237_opt

BŪVPROJEKTA ARHITEKTS UN RESTAURĀCIJAS AUTORUZRAUGS – ARTŪRS LAPIŅŠ, POLIHROMIJAS SPECIĀLISTE SANDRA PRIEŽČIEKURE; MONUMENTĀLĀS GLEZNIECĪBAS RESTAURATORE ALMA ORTOLANE (ALMA ORTOLAN, ITĀLIJA). PAKLĀJA RAKSTA REKONSTRUKCIJAS AUTORI – GRUPAS VADĪTĀJA INTERJERISTE INĀRA CINE («LDU» IZPĒTES UN PROJEKTĒŠANAS BIROJS «KROKS») UN INTERJERA ARHITEKTS GUNTARS JANSONS («ARHITEKTONISKĀ IZPĒTES GRUPA»); TEHNISKĀ DIZAINA AUTORS UN IZPILDĪJUMA VADĪTĀJS – DIZAINERS JANS KATS (JAN KATH, VĀCIJA, WWW.JAN-KATH.DE); PROJEKTA REALIZĒTĀJI INTERJERA SALONS «KRASSKY». PIEGĀDĀTĀJI «KRASSKY». MĒBEĻU RESTAURATORS MĀRTIŅŠ LUKŠEVICS. MĒBEĻDRĀNU AUDĒJAS – BAIBA RĪTERE, MARUTA UPENIECE, INGRĪDA SŪNA, ANITA CELMA, KRISTĪNE ŠICA, ORGANIZĀCIJA – KRISTĪNE RAMANE. AIZKARU AUDUMU REKONSTRUKCIJAS AUTORS UN IZPILDĪTĀJS TEKSTILMĀKSLINIEKS MĀRIS MANIŅŠ; UZSTĀDĪTĀJI UN AIZKARU STANGU PIEGĀDĀTĀJI «KATE». PROJEKTS UN IZGATAVOŠANA – 2011.–2016. GADS.

Raksta sagatavošanā izmantotā informācija Caune M. Rīgas pils – senā un mainīgā. – Rīga: Jumava, 2004. – 122.–125. lpp.
Podgaiska S. Stilizācija lietišķajā mākslā//Ansis Cīrulis. Saules pagalmos/Sast. R. Rinka. – Rīga: Neputns, 2008. – 178.–193. lpp.
Sarunas ar Ināru Cini, Kristīni Ramani, Māri Maniņu.