PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukAMfurnitura 250x200 Dpi laukIntarsija 250x200 Dpi laukir-250x200-Dpi-lauk

Latvijas mebeles 250x200 Dpi laukLatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

Latviete iekļūst Ginesa rekordu grāmatā. Daina Taimiņa.

3_pink

Dainas Taimiņas blogspot vietne >>>  un arī šeit >>>
Dainas Taimiņas 2012. gada lekcija TEDxRiga >>>

2013. gada Ginesa rekordu grāmatā ir atvēlēta vieta latviešu matemātiķes Dainas Taimiņas veikumam. Viņa pasaules pārsteidzošāko sasniegumu krājumā iekļuvusi ar savu tamborējumu. Raksts un fotoattēli no portāla Kasjauns.lv

Dainas Taimiņas rekordam iztērēts 7,8 kilometri dzijas, un 6,7 kilogramu smagais rozā tamborējums ir vien 70 x 70 x 50 centimetrus liela hiperboliskā plakne – tomēr vislielākā pasaulē.

Domāja – vien joks
„Es patiešām neko nedarīju, lai iekļūtu Ginesa rekordu grāmatā. Man atrakstīja redaktore: viņai esot aizdomas, ka pieder rekords – lielākā tamborētā hiperboliskā plakne. Lai aizsūtot detaļas un bildi. Aizsūtīju. Bilde viņai patika, atrakstīja, ka varbūt vēl vajadzēs kādas bildes, viņa vēl rakstīšot. Taču pēc tam klusums. Nospriedu, ka tas tāds joks vien bija. Kad uzzināju, ka grāmata iznākusi, aizgāju uz grāmatu veikalu paskatīties, un tā arī to bildi un ziņu par rekordu 198. lapaspusē ieraudzīju,” atzīstas Daina Taimiņa.
„Man pašai rozā krāsa nav tā mīļākā. Kad savulaik Konektikutas universitātē piedalījos izstādē „Math Counts”, iepazinos ar slaveno franču skulptoru Bernāru Venet (http://www.bernarvenet.com/), viņam mani darbi ļoti patika, tikai viņš teica – vajag taisīt lielus. Lai taisītu lielu, vajag daudz dziju, bet tas savukārt prasa līdzekļus. Tāpēc es meklēju, kur varētu dabūt lētāk. Un tā reiz atradu šo rozā. Darbs tapa vairāk nekā gadu – protams, es tai laikā nenodarbojos tikai ar tamborēšanu vien. Šis darbs ir bijis izstādīts vairākās izstādēs ASV, pabijis arī Londonā un Milānā,” atklāj matemātiķe.

Otrā uzvara
Ja šaurākam ar matemātiku saistītam cilvēku lokam profesore Daina Taimiņa ir kļuvusi populāra viņas tamborēto modeļu dēļ, kuri ļoti atvieglo neeiklīda ģeometrijas un hiperbolisko plakņu saprašanu, tad daudz plašāka auditorija viņu pazīst kā tamborējošo profesori un starptautiska projekta „Lielais barjeru rifs” iedvesmotāju. Iekļūšana Ginesa rekordu grāmatā nav pirmā šāda veida uzvara – pirms dažiem gadiem viņas grāmata „Tamborēšanas piedzīvojumi ar hiperboliskām plaknēm” („Crocheting Adventures with Hyperbolic Planes”) atzīta par 2009. gada grāmatu ar visneparastāko un dīvaināko nosaukumu ikgadējā starptautiskā konkursā un saņems Diagramas balvu.


4-DainaTaimina

Profesore Daina Taimiņa ir populāra gan matemātiķu, gan tamborētāju aprindās.

Tamborē studentiem
Daina Taimiņa ir matemātikas zinātņu doktore, asociētā profesore Kornela universitātē (Itaka, ASV). Dzimusi Rīgā, kur arī ieguvusi doktora grādu matemātikā. 20 gadus pasniegusi matemātiku Latvijas Universitātē, vēlāk ASV. Viņa ir sniegusi akadēmiskas un publiskas lekcijas, piedalījusies izstādēs ASV, Beļģijā, Latvijā, Lielbritānijā, Itālijā. Taimiņa ir vairāku grāmatu par matemātiku un matemātikas vēsturi autore.
Tieši latviešu matemātiķe, domājot par to, kā saviem studentiem nodemonstrēt hiperboliskās (izliektās) plaknes modeli, 1997. gada vasarā sēžot pie peldbaseina un vērojot, kā viņas meitas peldas, to darināja tamborējot. Kad cilvēki jautāja, ko viņa tik interesantu darina, atbilde bija matemātikas profesores cienīga, reizē vienkārša un precīza: „Hiperbolisko plakni.”

Hiperboliskās plaknes – aktualitāte
Dažas hiperboliskās plaknes līdzinās krokotām salātlapām, koraļļu rifiem, sakrokotām ziedlapiņām, dažas pārsteidz ar neparastiem fenomeniem. Patiesībā dabā ļoti bieži satopamas izliektās jeb hiperboliskās plaknes, un matemātikas pētījumi šajā jomā ir ļoti nepieciešami gan inženieriem, arhitektiem, ērtu interneta meklētāju un vietņu veidotājiem, videospēļu dizaineriem, frizieriem, kosmosa pētniekiem un arī māksliniekiem. Daži neirologi uzskata, ka smadzenēs informācija ierakstās tieši pēc hiperboliskās ģeometrijas likumiem. Medicīnā šie likumi ļauj zīmēt smadzeņu kartes, kas savukārt ļoti palīdz veikt precīzas smadzeņu operācijas. Mūsdienās augstskolās hiperboliskā ģeometrija ir daudzās specialitātēs obligāts studiju kurss.

No formulām uz tamborējumiem
„Savulaik pati hiperbolisko ģeometriju mācījos Latvijas Universitātē, bet toreiz tas bija ļoti abstrakti. Nelīdzēja arī lekcijas, ko pasniedzēja cītīgi lasīja no mazām lapiņām, tad rakstīja uz tāfeles. Studenti cītīgi no tāfeles kopēja, lai to pašu „atgremotu” eksāmenā.” Katrā ziņā Taimiņai nekādas aizraujošas atmiņas palikušas nebija, un tāpēc viņa centās izdomāt, kā to saviem studentiem iemācīt aizraujošāk un uzskatāmāk. „Izdomāju, ka varu notamborēt hiperboliskas plaknes modeļus un uz tiem ar dziju var visus vajadzīgos zīmējumus uzšūt. Parastas papīra lapas šiem modeļiem neder — tos nevar „ieplacināt” divās dimensijās tā, lai kaut kas netiku sabojāts,” skaidro Taimiņa. Ar tamborēto modeļu palīdzību var viegli un uzskatāmi demonstrēt aizraujošas vienas un tās pašas virsmas telpiskās pārvērtības, to lokot vai savādāk savēršot. Tas, kas matemātikas gaišākajiem prātiem bija apjaušams no formulu virknes, kļūst uzskatāms un saprotams katram.

Koraļļu rifa projekts
Kad Taimiņa tika uzaicināta uz Losandželosu nolasīt populārzinātnisku lekciju, aizsākās sadarbība ar „The Institute For Figuring”, kur hiperboliskās tamborēšanas ideju uztvēra un sāka izmantot koraļļu rifa tamborēšanai. Pašlaik pēc Taimiņas metodes jau tamborē visās pasaules malās.
Protams, arī rokdarbniecēm un tekstilmāksliniekiem noder šajā matemātikas jomā gūtās atziņas. Taimiņas tamborējumi iedvesmojuši ne vien zinātniekus, bet arī rokdarbnieces visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Viņas darbi iedvesmoja Institute For Figuring (Losandželosa, ASV) direktori Margaretu Vertheimu un viņas māsu Kristīni organizēt vērienīgu starptautisku projektu – daudzām rokdarbniecēm vienoties un pēc hiperboliskās plaknes tamborēšanas principiem kopīgi darināt milzu koraļļu rifu. (http://www.theiff.org/reef/index.html)
Tas ir apjomīgs kopdarbs, kas sastāv no elementiem, kurus tamborējuši un projektam pievienojuši cilvēki no dažādām pasaules malām. Projekta mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību izmirstošajiem koraļļu rifiem un piesārņotajiem pasaules ūdeņiem. Ideja aizrāvusi līdzīgi domājošos arī citās zemēs, tajā iesaistījušās simtiem rokdarbnieču. 2008. gadā tapis tamborētais rifs Apvienotajā Karalistē, to tamborēja arī Austrālijā, bet 2009. gadā arī Latvijā tajā iesaistījās 638 rokdarbnieču. Latvijas rifa projekts izceļojās pa Latviju un tagad ir ceļā uz Dublinu, kur Triniti koledžas Zinātnes galerijā tas apvienojās ar Amerikas un Īrijas rifiem.

Dabas ģeometrija
Dabā hiperboliskās plaknes sastopamas vai uz katra soļa. Pretstatā cilvēku celtajām stūrainajām ēkām, galdiem ar precīzi plakanu virsmu, ceļiem un tiltiem, kas pakļaujas vieglāk izprotamajai un pamatskolas kursā apgūstamajai Eiklīda ģeometrijai, dabā ir daudzveidīgākas formas, kas nav ne plakanas, ne sfēriskas. Tikai 19. gadsimta sākumā zinātnieki, pateicoties ungāru matemātiķim Janošam Boljai un krievu matemātiķim Nikolajam Lobačevskim, pievērsa uzmanību šīm dabā redzamām formām. Dzima jauna ģeometrijas nozare – hiperboliskā ģeometrija, kurā nav spēkā divdimensionālās ģeometrijas postulāts par paralēlām līnijām. Hiperboliskās ģeometrijas rašanās bija apvērsums zinātnes pasaulē. Lai gan matemātiķi teorētiski meklēja šis jaunās zinātnes nozares likumības un veica aprēķinus, tomēr pētījumus sarežģīja fakts, ka aprēķinātos modeļus bija gandrīz neiespējami precīzi attēlot. 1970. gadā bija pirmie mēģinājumi veidot šo plakņu modeļus no papīra un celofāna līmlentes, tomēr tie bija ne vien sarežģīti pagatavojami, bet lietošanai ļoti nepraktiski un trausli. Tieši tamborētie modeļi, kuros līnijas iespējams iešūt un valdziņu skaitu variēt pēc noteiktām matemātiskām formulām, kā arī vēlāk tos droši locīt un staipīt, radīja uzskatāmus piemērus un iespēju straujāk attīstīties šai matemātikas jomai.

unnamed