Līdz pieteikšanās termiņa beigām
Dienas
Stundas
Min.
Sek.


LatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi laukAnitra_logo_mazs
AttelsR_250x200
Kronospan_250x200ACS_LV_AJ-Logo-mazais
sadolin_250x200

EKODIZAINS – ceļš uz ilgtspējīgu attīstību

copy 2 of ekodizaina_modelis_lv

Sabīne Koklačova (17.10.2011.)

Līdz šī gadsimta sākumam vissvarīgākais ikviena produkta ražošanas nosacījums bija ekonomiskais izdevīgums. Tagad arvien būtiskāks kļūst jautājums par produkta ietekmi uz vidi, kā arī resursu efektīvāku izmantošanu uzņēmējdarbībā, kuru vieglāk ir realizēt pārzinot ekodizaina principus un stratēģijas.
Mainoties sabiedrības domai, pasaules tendencēm un meklējot ceļu uz ilgtspējīgu attīstību, mainās vērtības arī dizaina aspektā. Tas tiek apskatīts ne tikai ekonomiskā un sociālā, bet arī vides kontekstā, pie tam, veidojot nevis produktus, bet produkta dzīves ciklus. Šī procesa nozīmīga sastāvdaļa ir inovācija, kuru ir iespējams integrēt ikvienā no cikla posmiem, lai veidotu ne tika videi draudzīgu produktu un samazinātu izmaksas, bet paaugstinātu konkurētspēju ar radošām idejām.
Ikvienā produkta veidošanas posmā nozīmīgu vietu ieņem dizains, kas ietver ne tikai funkcionālo un estētisko, bet arī nemateriālo vērtību. Pieaugot pieprasījumam pēc ilgtspējīgiem produktiem, produktu ražotājiem arvien lielāku uzmanību būs jāpievērš dizainam un produkta dzīves ciklam, kura veidošanā ir iespējami nemitīgi uzlabojumi un inovācijas, lai veidotu to videi draudzīgāku un ieekonomētu resursus. Taču tas iespējams tikai produkta pasūtītājiem, ražotājiem un dizaineriem sadarbojoties un veidojot trīspusēju izpratni par procesiem gan biznesa, ražošanas, gan dizaina kontekstā.
Ekodizains ir produktu un pakalpojumu projektēšana, lai minimizētu ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā, vienlaicīgi nodrošinot nepieciešamo funkcionalitāti, kvalitāti, izmaksas un estētisko izskatu. Attiecīgi, ekodizaina mērķis ir samazināt resursu patēriņu, izmantot videi draudzīgus materiālus, optimizēt produkta ražošanu, izplatīšanu un lietošanu, kā arī nodrošināt tā pienācīgu apsaimniekošanu aprites cikla beigās – atjaunošanu, apstrādi vai noglabāšanu.
Ilgtspējīgs dizains. Ilgtspējība nenozīmē dzīves kvalitātes pasliktināšanos, bet gan domāšanas veida un vērtību maiņu, tiecoties videi draudzīgāka dzīves veida virzienā. Ilgtspējīgā dizainā ir nepieciešams izmantot alternatīvu pieeju tradicionāla dizaina veidošanā, kas ietver šīs izmaiņas domāšanā. Jaunajā dizaina pieejā ir nepieciešams identificēt katras dizaina izvēles ietekmi uz dabas un kultūras resursiem lokālās, reģionālās un globālās vides kontekstā. Ilgtermiņa dizaina projektēšanā ir nepieciešama izpratne par īstermiņa un ilgtermiņa sekām attiecībā uz jebkāda veida vides transformāciju.
Visbiežāk apskatītā tēma ekodizaina literatūrā ir „dzīves cikla princips”. Ekodizaina pētnieki Kerolaina van Hemela Brezeta (Carolien van Hemel Brezet) un Hans Brezets (Hans Brezet) 1997. gadā piedāvā vairākas ekodizaina stratēģijas un principus Dzīves cikla dizaina stratēģijas aplī jeb Lifecycle Design Strategies Wheel (LiDS Wheel). Tas ir piemērojams esošu produktu otrreizēja dizaina izstrādē, kā arī jaunu un inovatīvu konceptu radīšanā. Taču tikpat svarīgi jebkura produkta ražošanā ir ievērot produkta mērķus un funkcijas, lai nepazaudētu attiecīgā produkta kvalitāti. Tāpēc, lai veiksmīgāk varētu apsvērt visus vides aspektus un alternatīvas dizaina veidošanā, ņemot par pamatu LiDS Wheel, Banku augstskolas maģistre un ekodizaina pētniece Sabīne Koklačova ir izveidojusi modeli, kas atspoguļo ne tikai produkta dzīves ciklu, bet ņem vērā arī nepieciešamās funkcijas un mērķus.

copy 2 of ekodizaina_modelis_lv
Produkta dzīves cikla dizaina stratēģiju aplis

Šis modelis ir vērsts uz attīstību, jo katrā no posmiem ir iespējamas neierobežotas attīstības un pilnveides iespējas. Tas paver iespēju apsvērt ne tikai uzlabojumus, bet arī produkta vai procesa inovāciju. Attiecīgi šis modelis ir izmantojams gan dizaineriem, gan uzņēmumu vadītājiem, produkta ražotājiem un tehnologiem, kā arī izmantojams kā uzskatāms vizuālais materiāls kopīgas sadarbības veicināšanai.
Videi draudzīgu produktu radīšanā uzņēmēji, tehnologi un dizaineri var saskarties ar trīs alternatīvām – tīriem materiāliem, atjaunojama satura materiāliem un otrreizējās pārstrādes materiāliem. Izvēloties materiālu, var ņemt vērā arī tā izcelsmes valsti vai attālumu, kādu tas mēros. Attiecīgi, jo mazāks attālums, jo videi draudzīgāks iepakojuma ražošanas ekodizaina cikls.
Materiālu sagatavošanas posmā iespējams apsvērt vienu vai abas alternatīvas, lai veidotu videi draudzīgāku produktu – samazināt smagumu un/vai samazināt apjomu, attiecīgi izvēloties vieglākus materiālus, samazinot izmēru, lai maksimāli ekonomētu resursus, taču neaizmirstu par produkta nepieciešamajām funkcijām vai mērķiem. Šis posms paver iespēju inovācijām dizaina un funkcijas ziņā.
Ražošanas posmā, lai veidotu videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku dizainu, produkta ražotājiem ir iespējams apsvērt alternatīvas starp tīrām ražošanas tehnikām, mazāk ražošanas soļu, zemu vai tīras enerģijas patēriņu, mazāku atkritumu apjomu vai dažām (tīrām) produkcijas sastāvdaļām. Katrs no variantiem paver iespējas inovatīviem risinājumiem ražošanas procesā, kā arī iespēju samazināt ne tikai patērētos resursus, bet arī ieekonomēt naudas līdzekļus.
Arī izplatīšanas posms ir veids, kā samazināt resursu un enerģijas patēriņu. Ir alternatīva starp mazāk, tīru, vai otrreiz izmantojamu iepakojumu, videi draudzīgāku transporta veidu, enerģiju taupošu loģistiku. Arī šis ir sektors, kurā ir iespējams attīstīt vai nu jauninājumus vai ieviest inovatīvus risinājumus gan procesa, gan videi draudzīgu tehnoloģiju ziņā.
Veidojot videi draudzīgus produktus, nepieciešams apsvērt arī resursu patēriņu tā lietošanas laikā. Ir iespēja izvēlēties vai apvienot zemu enerģijas patēriņu, tīras enerģijas resursu izmantošanu, sastāvdaļu skaitu, kuru nepieciešams minimizēt, tīru sastāvdaļu izmantošanu un iztikšanu bez enerģijas nelietderīgas izmantošanas. Attiecīgi var apsvērt un attīstīt produkta ērto lietošanu – iepakojuma atkārtotu atvēršanu, aizvēršanu, uzglabāšanu, tā stabilitāti, pārvietošanas ērtumu u.c.
Atkarībā no produkta, var paredzēt augstu ilgmūžību un izturību, vieglu ekspluatāciju un remontēšanu, modulāra (adaptējama) produkta struktūru, klasisku dizainu vai stipru produkta (lietotāja) saistību.
Apsverot atbrīvošanās posmu dzīves cikla laikā, ir iespējams apskatīt produkta otrreizējo izmantošanu, otrreizējo ražošanu (renovāciju), materiālu otrreizējo pārstrādi, drošu dedzināšanu (ar enerģijas atjaunošanu), drošu atbrīvošanos no produkta atliekām.
Kā iespēja turpmākai attīstībai, pārceļot produktu vai iepakojumu nākošajā attīstības līmenī ir jauna koncepta izstrāde, veidojot pāreju uz servisa nodrošināšanu, dalīta produkta izmantošanu, funkciju integrāciju vai optimizēšanu, kuram attiecīgi atkāroti tiek pielāgoti visi dzīves cikla posmi. Jauna koncepta attīstībā ir potenciāls gan inovatīvu produktu, gan procesu izveidē, jo iespējas ir neierobežotas, attīstot videi draudzīgu dizainu vai procesus. No uzņēmējdarbības viedokļa tas paver iespējas būt soli priekšā konkurentiem, pārsteigt klientus ar inovācijām, kā arī iespēja radīt patentētus produktus, tādā veidā nesot papildus peļņu uzņēmumam, turklāt, samazinot ne tikai resursus, bet arī ieekonomējot naudas līdzekļus, taču bez kompetentu dizaineru palīdzības tas nav iespējams.
Ekodizaina attīstībai Latvijā ir nozīmīga loma ilgtspējīgas attīstības virzienā. Tas ir process, kurā ir iesaistītas vairākas puses un tās nav iespējams atdalīt vai nošķirt. Lai attīstītu ekodizainu, ir nepieciešamas starpdisciplināras un padziļinātas zināšanas un sadarbība visu iesaistītu pušu starpā – gan produkta pasūtītāju, gan dizaineru, gan ražotāju, un aktīva sabiedrības izglītošana, kas veicinās pieprasījumu pēc videi draudzīgiem produktiem ilgtermiņā. Tāpēc ir jāveicina sadarbība iesaistīto pušu starpā, veidojot zināšanu, informācijas, inovāciju pārneses punktus, kā arī veicinot sadarbību ar asociācijām, nevalstiskajām organizācijām, augstākajām izglītības iestādēm un zinātnes institūtiem, tajā pašā laikā veicot sabiedrības, it īpaši bērnu, izglītošanas pasākumus.