PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukir-250x200-Dpi-lauk

LatArch 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi lauk Dizaina sala 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

LiveRiga 250x200 Dpi lauk

Atklāts Visvalža Asara projektētais piemineklis “Latgales kongresam 100”

Atklāšana 2017_05_05_0_760

Pirms 100 gadiem Rēzeknē pulcējās tā laika Latvijas un Latgales kultūras dižgari – Zigfrīds Anna Meierovics, Francis Trasuns, Francis Kemps, Kazimirs Skrinda, Vladislavs Rubulis un Jāzeps Rancāns, Juris Pabērzs un Valerija Seile. Viņu 1917. gada uzrunas atdzīvinās mūsdienu Latvijas un Latgales kultūras cilvēki – Andris Bulis, Aldis Leidums, Andris Eriņš, Dainis Platacis, Ilmārs Dreļs, Oskars Lustiks, Juris Vucāns un Iveta Graudiņa.

1917.gadā uz Latgales kongresu Rēzeknē ieradās delegāti no četrām debespusēm. 2017. gadā, atceroties šo dienu, dziesmas, dejas un tradīcijas staros un skanēs no Latgales vidus pāri novadiem tālu pasaulē, pieminekļa atklāšanā piedaloties jauktajiem koriem, deju un folkloras kopām no reģiona un visas Latvijas.

Ilmārs Znotiņš Latvijai 100 birojs_3_2_760

large_b05a

Piemineklis „Latgales kongresam 100” iezīmē vietu, kur 1917. gadā atradās Rēzeknes kinoteātris „Diana” un notika Latgales kongresa pirmās dienas sanāksme. Mākslinieks Visvaldis Asaris veidojis pieminekli no trim Latvijas laukakmeņiem, kas simbolizē vēsturiskos Kurzemes, Vidzemes un Latgales novadus. Kā latviskās identitātes simbols tos apjož bronzas tautiskā josta. Pieminekļa centrā no akmeņiem veidojas Latvijas kontūra, kas izvirzīta uz augšu, akcentējot, ka tikai kopā šīs trīs vienības veido Latvijas valsti. Centriskais starojums iezīmē Latgales zvaigzni, kuras stari pāriet riņķveida granīta pakāpienos, vēstot par laiku un vēsturiskajiem procesiem pirms Latgales kongresa. Granītā kalti stari ar pilsētu un apdzīvotu vietu nosaukumiem laukuma segumā rāda virzienus, no kurienes kongresā ieradās delegāti. Tādējādi tiek atainota dažādu ģeogrāfisko vietu un cilvēku vēsturiskā apvienošanās kopīgas idejas vārdā par vienotu Latvijas valsti.

Piemineklī iekalti Franča Trasuna vārdi: „Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba” un uzraksts par vēsturisko notikumu „1917. goda 26. un 27. Aprelī itymā vītā kinoteatrī „Diana” nūtyka Pyrmais Latgolas latvīšu kongress, kas lēme par apsavīnōšonu ar Kurzemi un Vidzemi.”

Ilmārs Znotiņš Latvijai 100 birojs_5_760

Atklāšana 2017_05_05_760

Attēlā: pieminekļa arhitekts Jurģis Vizbulis, akmeņkalis Guntis Panders, idejas autors dizainers Visvaldis Asaris.

Izmantots materiāls:
teksts – Latvijai 100 mājas lapas >>>;
LTV pieminekļa atklāsanas ieraksta kadri LTV.lsm.v >>>;
Ilmāra Znotiņa fotogrāfijas no Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja arhīva >>> .