Īsi par RADOŠO INDUSTRIJU

Radošās industrijas ir aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.*
Radošā industrija ir cieši saistīta ar radošo ekonomiku – jauno ekonomiku, kas balstās uz nemateriāliem resursiem – zināšanām, radošām idejām un inovācijām.

Šobrīd radošā industrija izvirzās par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē, kurā apvienojas kultūras un uzņēmējdarbības potenciāls un tiek radīti produkti un pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību. Radošai industrijai ir būtiska loma inovāciju un jauno tehnoloģiju attīstībā.
Radošās industrijas priekšrocības:

  • iespēja apvienot individuālo un kolektīvo radošumu;
  • mākslas, kultūras, dizaina, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju sintēze;
  • cilvēkresursu potenciāla izmantošana (talanti, spējas, prasmes, pieredze, personības īpašības);
  • produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību;
  • publiskā, privātā un nevalstiskā sektora mijiedarbība;
  • sociālekonomiskais potenciāls.

Viens no būtiskiem izglītības uzdevumiem ir integrēt radošās industrijas aspektus kultūrizglītībā – atbalstīt radošumu kā instrumentu izglītības filozofijā un veicināt starpdisciplinaritāti.

* – (Informācijas avots: LR Kultūras ministrija. Politikas pamatnostādnes Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas Nacionāla valsts 2006. – 2015. gadam. Rīga, 2006. 24. lpp.)
§  „ Patlaban radošums ir resurss numur viens. Tas ir visjaunākais izgudrojums, tas ienes pārmaiņas sabiedrības ieguvumā, biznesā un garīgajā līdzsvarā. „ Pēc neveiksmes vēl ātrāk uz priekšu!” – tagad kļūst par jocīgu darba dzīves daļu un patiesu inovāciju priekšnoteikumu. Aust jauna un radoša dienaskārtība – pateicoties faktam, ka cilvēki sapratuši – iztēles un inovācijas avots ir viens un tas pats. Radošums ir uz palikšanu.”
(Nils Fuglesangs, Kultūras Diena, 12.01.2007 )

§ “Visvērtīgākā valūta nav nauda, bet idejas un intelektuālais īpašums, kas ir netverams un ļoti mobils. Radošuma menedžēšana liek uzsvaru uz uzņēmīgu, savlaicīgu, īslaicīgu, ārkārtas darba stilu.”
(No intervijas ar Džons Haukinu (John Howkins) Domājot par radošumu un radošās ekonomikas dzinējspēku, http://culturelablv.wordpress.com/)

Avots:  www.kriic.lv