PV2 250x200 Dpi laukAXOR-250x200-Dpi-laukAMfurnitura 250x200 Dpi laukIntarsija 250x200 Dpi laukir-250x200-Dpi-lauk

Latvijas mebeles 250x200 Dpi laukLatArch 250x200 Dpi laukDizaina sala 250x200 Dpi laukLTRK 250x200 Dpi laukLatBuvn 250x200 Dpi lauk DELFI-250x200-Dpi-laukBT1 250x200 Dpi lauk

 

9 vietas Nacionālajai koncertzālei Rīgā

Koncertz

Aprīlī un maijā aktīvi tiek apspriestas 9 iespējamās Nacionālās koncertzāles novietojuma vietas; lēmumu par piemērotāko pieņems valdība.
Laikā līdz 16. maijam notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, mūziķu, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par 9 iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietām Rīgas pilsētas centrā un atsevišķās teritorijās ārpus tā.

Kultūras ministrija (KM) līdztekus jau iepriekš izskatītajām alternatīvām – AB dambi, Kongresu namu un galvaspilsētas degradētajām teritorijām – sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem Rīgas pašvaldību un VSIA “Valsts nekustamie īpašumi” meklē alternatīvus risinājumus jaunām koncertzāles novietnēm Rīgas centrā. Līdz ar to šobrīd izpētē kopumā ir 9 iespējamās Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma vietas, dažas no tām nav Rīgas centra teritorijā.

„Diskusija par Nacionālo koncertzāli ir saruna par jauna nacionālā simbola izveidi. Tāpēc diskusijā par Nacionālās koncertzāles atrašanās vietu un projektu ir būtiski uzklausīt pēc iespējas dažādu jomu ekspertu un sabiedrības pārstāvju viedokļus. Apzinos, ka šādās diskusijās visdrīzāk nav iespējams iegūt vienprātīgu atbalstu vienam risinājumam, tomēr ekspertu dažādība un diskusiju intensitāte dod iespēju labāk ieraudzīt katra aplūkotā varianta plusus un mīnusus,” uzsver kultūras ministre Dace Melbārde.

Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālās Arhitektūras padome – pagājušogad 6. novembrī padziļināti aplūkojot 3 iespējamas alternatīvas – AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019. gada 27. martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot Nacionālās koncertzāles novietojuma alternatīvas, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.

2. aprīļa rītā diskusiju par vēl neizpētītām alternatīvām rīkoja Rīgas pilsētas arhitekta birojs, savukārt 2. aprīļa pēcpusdienā notika Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes sēde, kurā, izvērtējot plašāku iespējamo koncertzāles vietu versijas, arhitekti vienojās atbalstīt 2004. gadā aizsāktā projekta turpināšanu – Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojumu uz AB dambja, „par” nobalsojot 11 padomes locekļiem un 2 atturoties. Vienlaikus ar pozitīvo balsojumu, arhitektu vidū ir arī eksperti ar atšķirīgu viedokli, kuri aktīvi to pauž diskusijās, piemēram, profesionālās biedrības Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija pārstāvis Jānis Krastiņš.

12. aprīlī KM paredzējusi atkārtoti tikties ar Latvijas Mūzikas padomes un profesionālo mūzikas kolektīvu, tajā skaitā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniekiem, lai pārrunātu arhitektu sniegto atzinumu un ieteikumus, savukārt 23. aprīlī notika diskusija ar kultūras nozares viedokļu līderiem par Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamām novietnes vietām Rīgas centrā.

Savukārt 16. maijā starptautiskā un plašam interesentu lokam atvērtā forumā paredzēts uzklausīt citu valstu pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā, kā arī iepazīties ar Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Rīgā sociālekonomisko analīzi.

Konceptuālo ziņojumu par visiem iespējamiem Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojuma variantiem Rīgas centrā – to priekšrocībām un trūkumiem, kā arī koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta – KM 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.

* – Nacionālās akustiskās koncertzāles iespējamās novietojuma vietas tiek vērtētas, analizējot šādus kritērijus:

1)zemes gabala īpašuma struktūra (valsts, pašvaldības, privāts, jaukts), norādot īpašniekus un valdītājus visiem potenciālajā koncertzāles teritorijā ietvertajiem kadastra numuriem;
2)zemes gabala apgrūtinājumi (ja pastāv);
3)zemes gabala platības piemērotība;
4)atbilstošas jaudas inženiertīklu esamība (ja nav, attālums līdz tuvākajiem inženiertīkliem);
5)detālplānojumu (norādot, vai ir paredzēta publiskā apbūve sabiedriski nozīmīgām celtnēm);
6)lokālplānojumu (norādot, vai ir paredzēta publiskā apbūve sabiedriski nozīmīgām celtnēm);
7)attālumu no Rīgas centra līdz objektam un sasniedzamības kvalitāti, sabiedriskā transporta pārklājumu, autostāvvietu iespējas;
8)ietekmi teritorijas revitalizācijā;
9)ietekmi publiskās ārtelpas attīstībā;
10)apkārtnes daudzfunkcionalitāti;
11)arhitektoniskās izpausmes potenciālu;
12)nepieciešamo darbību un nosacījumu aprakstu par obligāti veicamajiem priekšdarbiem, lai varētu uzsākt koncertzāles projektēšanu konkrētajā teritorijā un veicamajiem priekšdarbiem, lai teritoriju varētu sagatavot būvdarbiem, kas attiecīgi varētu radīt papildu izmaksu prognozēšanu atbilstoši veicamajiem darbiem.

Papildu informācijai:
Lita Kokale,
kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
67330202, 26469946
Lita.Kokale@km.gov.lv